Septembrī Latvijā jau kopš 1965. gada (Raiņa simtgades) svin Dzejas dienas un jau pagātni jāatdod vienvirziena domāšana, ka tā ir vien dzejas lasīšana un tikšanās ar dzejniekiem. Aktivitāšu daudzums un neparastums pārsteidz ikvienu, kurš interesējas par šo jomu. Kaut vai daži piemēri: dzejas lasīšana baseinā un rakstīšana uz trotuāriem, online dzejas festivāls Facebook grupā “Dzejas rupors”, kā arī fakti – tiek vākti paraksti, lai Latvijas Mākslas akadēmijā atvērtu Dzejas katedru, un mūsu valsts piejūras pilsētām ir sava literārā akadēmija. Laiki mainās, tiem līdzi arī dzeja... Vai paliksim, stāvot malā?