Aizejošais rudens liek mums aizdomāties, pieminēt aizsaulē aizgājušos mīļos cilvēkus, krītošās lapas uzdzen skumjas. Tikai labestība un sirsnība vienam pret otru dara pelēko ikdienu gaišāku...

Šis gadalaiks īpaši mīļš bija mūsu novadniekam, gleznotājam, maltēnietim Broņislavam Pavlovskim. Rudenī, braucot pa dažādiem ceļiem un celiņiem, varēja ceļa malā ieraudzīt mākslinieku ar otu rokā, uz molberta atstājot Latgales rudenīgās nokrāsas. Nu jau mākslinieks raugās uz mums no mākoņu maliņas, bet viņa gleznotās ainavas nav zudušās. Tās uzrunā mūs. Tās varam vēlreiz apskatīt Maltas KN logos.

Turpinām Maltas vēstures muzeja 30. jubilejai par godu katru mēnesi iepazīstināt ar kādu tā krājuma priekšmetu. Oktobrī ciklā “Parastu lietu neparastā vēsture” piedāvājam stampu un piestu – divu vienkāršu instrumentu kopumu, ko izmanto jau no akmens laikmeta līdz mūsdienām dažādu sastāvdaļu vai vielu pagatavošanai, tos sasmalcinot un saberžot smalkā pastā vai pulverī. Šis komplekts ir paredzēts izmantošanai virtuvē, laboratorijā un aptiekā. Piestas un stampas komplekts ir viens no senākajiem priekšmetiem, kuru  dizains jau gadsimtiem ilgi nav mainījies.

Ierobežojumu un mājsēdes apstākļi ir mums visiem laiks, lai novērtētu laiku un veltītu to gan sev, gan savām ģimenēm! Turklāt – šogad bērniem ir pagarinātas rudens brīvdienas, tāpēc, lai lietderīgi pavadītu šo atpūtas sprīdi un gatavotos Latvijas dzimšanas dienas mēnesim, aicinām ģimenes atcerēties, cik svarīgi mūsu bērnos veidot attieksmi pret savu ģimeni, valsti un ka tikai mēs – vecāki, vecvecāki – to varam izdarīt!

Kurš ir teicis, ka jāsvin tikai Ziemassvētki, Jaungads, Lieldienas?! Var svinēt arī pirmo pienenīti, pirmā stārķa atlidošanu, pirmo krāsaino kļavlapu, var svinēt satikšanās mirkli, arī valodu! Maltā tas tika darīts jau ne pirmo gadu: 2016. gadā Maltas Bērnu un jauniešu centrā ar Maltas vidusskolas skolotājām spēlējām “Valodas brīnumu lauku”, 2017. gadā cēlām gaismā Maltas pagasta dzejniekus, 2018. gadā Valsts valodas dienā godinājām mammas un apzinājām latviešu valodas skolotājas. Valoda dzīvo mūsu vidū ik dienas, katrā notikumā un katrā cilvēka, ko sastopam.

Valsts valodas svinēšana nav jaunums, tomēr līdz šim tie bija “neoficiāli” svētki, kurus kopš 2012. gada rīkoja Rakstniecības un mūzikas muzejs ik gadu 13. maijā ar mērķi Jura Alunāna dzimšanas dienā radošā un mūsdienīgā veidā svinēt faktu, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda.  Taču šogad, pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma, Valsts valodas diena iekļauta svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā, un turpmāk to svinēsim 15. oktobrī. (Pamatojums: 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.")

Jaunajai svinamdienai par godu Latviešu valodas aģentūra rīkoja virtuālo akciju „Latviešu valoda man ir…”, kurā savus vēstījumus iesniedza 950 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. “Iesniegtie vēstījumi, tāpat kā latviešu valodas lietotāji, ir dažādi – gan mīļi, gan emocionāli, gan racionāli, gan apgaroti, gan kritiski, gan lakoniski –, taču secinājums ir viens – latviešu valoda vieno. Vieno gan tos, kas latviešu valodu lieto ikdienā, gan tos, kas valodu vēl mācās un izkopj, gan tos, kuriem latviešu valoda, ārzemēs dzīvojot, ir kā patvērums un reizēm pat vienīgā sasaiste ar Latviju. To apliecina arī atbildēs viens no biežāk lietotajiem atslēgvārdiem „mājas”. Latviešu valoda ir mūsu kopīgās mājas,” vēsta akcijas organizatori. Visas akcijā iesniegtās atbildes iespējams lasīt vietnē vards.valoda.lv.