Cienījamās kundzes un jaunkundzes!

Katrai no Jums ir kāds lakats vai šalle, kas īpaši mīļi vai saistās ar dārgu cilvēku – māti, vecomāti, vīramāti, krustmāti, tanti, kaimiņieni… Katram lakatam ir arī savs stāsts par nēsātāju vai dāvinātāju, stāsts par sievieti, likteni, būtību.

Lūdzam uz izstādes “Lakatu stāsti” laiku uzticēt savus lakatus Maltas KN, lai tie kļūtu par svētku krāšņu sastāvdaļu Lieldienu pasākumos 18. aprīlī plkst. 14.00 un 30. aprīlī plkst. 12.00 laukumā pie Maltas KN.

Savus lakatus kopā ar stāstiem nesiet uz Maltas KN (1. Maija ielā 80), informāciju var  sūtīt arī uz e-pasta adresi elina.prusaka@rezeknesnovads.lv (tālr. saziņai 26117782).

Ar rotaļām, dziesmām, dančiem un lakatu stāstiem Lielās dienas prieku lai kopā sasienam!

25. martā pie Maltas pagasta represēto piemiņas akmens Stacijas ielas skvērā pēc pandēmijas beidzot varējām pulcēties un godināt Komunistiskā genocīda upuru piemiņu.

Mums ir sava likteņupe – Malta. Tās krastos rimtu mūžu vadīja daudzas strādīgas ģimenes, nenojaušot, ka daudzus no viņiem sagaida nāvīgi atvari un smagi, pat traģiski likteņa pavērsieni. Maltēniešu un citu Maltas pagasta cilvēku likteņstāsti 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā saplūda vienā visas tautas moku ceļa likteņupē. Veselas ģimenes tika nežēlīgi izrautas no dzimtajām mājām, no dzimtās zemes. Izietais sāpju un Golgātas ceļš uz zemes mūsu valsts iedzīvotājiem vienmēr aicina uzturēt dzīvu atmiņu un neaizmirst tās daudzās dvēseles, kas gāja bojā Sibīrijā. Godinām ikviena izvestā piemiņu…

“Mums ir paveicies, jo Malta ir lielo ceļu krustcelēs, kas neļauj norimt rosībai un dzīvības elpai. Visi kaut kur brauc, dodas, steidzas. Lielajās krustcelēs izkāpjot, tu ieraugi pazīstamo veikaliņu logus, aptieku, autobusu pieturas namiņu, seno, balto mūra ēku, un zini, ka esi mājās,” tik izjusti un patriotiski esejā “Kā var tevi nemīlēt, Malta” raksta maltēniete, dzejniece, novadpētniece, bibliotekāre Elvīra Pinka. Viņas teiktajam pievienosies katrs, kurš pazīst Latvijas Maltu.