“Maltas aizupes daļa. Kluss, zaļš stūrītis,” tā par Rozentovu 2018. gadā rakstīja Maltas Goda pilsone, mediķe Klāra Kondrova (par kluso stūrīti tā nosaukta arī 1942. gadā kādā rakstā periodikā).

Muiža, baznīca, tautastērps, kadriļa, kapsēta – dažādas asociācijas būs maltēniešiem, dzirdot vārdu “Rozentova”. Tieši te ir arī slimnīcas un skolas vēstures sākotne: Slimnīca ar 10 gultām atvērta 1891. gadā, Rozentovas pagastā skola nodibināta 1873. gadā, pašlaik te atrodas arī Rēzeknes novada speciālā pamatskola (dibināta 1960. gada 15. augustā kā Maltas palīgskola-internāts). Rozentovas iela radusies, savulaik apvienojot Puškina un Lauku ielas.

Nosaukums varētu būt cēlies no senās apmetnes, kur dzīvoja latvietis ar uzvārdu Rozen/Rezen, taču novadpētnieks M. Poļaks 1968. gadā kādā publikācijā min pieņēmumu, ka “Rozentova ir no barona Rozēna izcelsmes. Par barona bagātībām var spriest pēc zemēm un apdzīvotajām vietām, ko godkārīgais barons nosauca savā vārdā: Rozenmuiža (tagadējā Rēzna), Rozenovska (Zilupe), Rozentova..”. Pēc muižas ierīkošanas šo vietu kādu laiku sauca Wladyslawow. Rozentova – vieta, kas kopš senatnes ir Maltas pagasta atpazīstamības zīme, bet turpina tāda būt arī mūsdienās.

It kā jau pagātnē kavēties nevajadzētu, tomēr – tā jāzina, jo mūsu priekšteču veikums ir lielisks paraugs tam, ko un kā varēja citos laikos, ar citām – ierobežotākām iespējām, mūsu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai spodrinātu tagadnes Rozentovu un Maltu.

Laipni aicināti piedalīties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā Maltā pie represēto piemiņas akmens Stacijas ielas skvērā. 

Eiropas “Muzeju nakts” ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Šogad tajā piedalījās vairāk nekā 190 kultūrvietu. Pēc ilgāka pandēmijas radīta pārtraukuma 14. jūnijā uz Muzeju nakts apmeklējumu aicināja arī Maltas vēstures muzejs.

Muzeju nakts programmas nosaukumam tika izvēlēti vārdi “Atnākot, iededz gaismu, aizejot, atstāj gaismu…” no multimākslinieces Džeinas Gavare albuma dziesmas, kuru autore ir Mila Svetoslava. Ar savu muzikālo vēstījumu muzeju naktī uzstājās pati Dž. Gavare – dziesminiece, gleznotāja, dzejniece no Latgales.