23. jūlijā plkst. 15.00 Maltas vēstures muzejs aicina uz grāmatas “Jura Gaigala varavīksne” vaļā vēršanas svētkiem. Tā iznākusi ar Maltas pagasta pārvaldes idejisko un finansiālo atbalstu, sadarbojoties ar Latgales Kultūrvēstures muzeju, mākslinieka meitu Daci un vairāku jomu speciālistiem.

Otrā pasaules kara laikā nacistu ideoloģisko mērķu izpildes rezultātā tika nogalināti aptuveni 6 miljoni ebreju. Tas uzskatāms par vienu no briesmīgākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaules vēsturē.

“Maltas aizupes daļa. Kluss, zaļš stūrītis,” tā par Rozentovu 2018. gadā rakstīja Maltas Goda pilsone, mediķe Klāra Kondrova (par kluso stūrīti tā nosaukta arī 1942. gadā kādā rakstā periodikā).

Muiža, baznīca, tautastērps, kadriļa, kapsēta – dažādas asociācijas būs maltēniešiem, dzirdot vārdu “Rozentova”. Tieši te ir arī slimnīcas un skolas vēstures sākotne: Slimnīca ar 10 gultām atvērta 1891. gadā, Rozentovas pagastā skola nodibināta 1873. gadā, pašlaik te atrodas arī Rēzeknes novada speciālā pamatskola (dibināta 1960. gada 15. augustā kā Maltas palīgskola-internāts). Rozentovas iela radusies, savulaik apvienojot Puškina un Lauku ielas.

Nosaukums varētu būt cēlies no senās apmetnes, kur dzīvoja latvietis ar uzvārdu Rozen/Rezen, taču novadpētnieks M. Poļaks 1968. gadā kādā publikācijā min pieņēmumu, ka “Rozentova ir no barona Rozēna izcelsmes. Par barona bagātībām var spriest pēc zemēm un apdzīvotajām vietām, ko godkārīgais barons nosauca savā vārdā: Rozenmuiža (tagadējā Rēzna), Rozenovska (Zilupe), Rozentova..”. Pēc muižas ierīkošanas šo vietu kādu laiku sauca Wladyslawow. Rozentova – vieta, kas kopš senatnes ir Maltas pagasta atpazīstamības zīme, bet turpina tāda būt arī mūsdienās.

It kā jau pagātnē kavēties nevajadzētu, tomēr – tā jāzina, jo mūsu priekšteču veikums ir lielisks paraugs tam, ko un kā varēja citos laikos, ar citām – ierobežotākām iespējām, mūsu rīcībā ir viss nepieciešamais, lai spodrinātu tagadnes Rozentovu un Maltu.