LT Stable - шаблон joomla Книги
Ceturtdiena, 20 Februāris 2020 13:05

Novadniekam Pēterim Korsakam – jauna grāmata "Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki"

Maltas pagastā dzimušais fotogrāfs, fotovēsturnieks un viens no Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidotājiemPēteris Korsaks vairāku gadu aktīva darba un meklējumu rezultātā izdevis jaunu grāmatu – "Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki".

Grāmata sniedz ieskatu Pirmajā un Otrajā pasaules karā iesaukto latviešu fotogrāfu biogrāfijās un atspoguļo viņu profesionālo veikumu. Tā ir autora “pirmais mēģinājums parādīt, ka tādi kara reportieri vispār ir bijuši” un apkopoti dati par 16 latviešu fotogrāfiem: Ernests Zaļkalns, Gustavs Žakerts, brāļi Mārtiņš, Tenis un Gustavs Lustes, Tālivaldis Lindbergs, Eduards Kraucs, Gothards Grīnvalds, Jūlijs Karlovskis, Leopolds Sīpoliņš, Jānis Tālavs, Nikolajs Uldriķis, Teodors Bidegs, Stepans Burkevics, Jānis/Džons Doreds, Juris Zīverts.

P.Korsaks norāda: “Latviešu fotogrāfi karā kā fotoreportieri − līdz šim tāda vārdu salikuma latviešu publicistikā nav bijis, jo atšķirībā no rakstniekiem fotogrāfu biogrāfijas nav tikušas sistemātiski vāktas un apkopotas. Lai izstāstītu grāmatā iekļauto fotogrāfu dzīves stāstus un atšifrētu fotogrāfiju būtību, pētnieciskais darbs prasīja daudz laika un pūļu. Tas bija iespējams tikai pateicoties ar muzeju, arhīvu, speciālistu un piederīgo atbalstu. Ceru, ka lasītājiem būs neliels pārsteigums un patiess lepnums par to, ka arī mums, latviešiem, ir bijuši izcili pasaules klases kara reportieri kā Jānis Doreds un Eduards Kraucs. Bet šajā grāmatā, piemēram, nevarēja iekļaut  fotogrāfa un fotomākslinieka Voldemāra Priedes dzīves aprakstu, jo nebija atrodama neviena no 1. Pasaules kara laikā viņa uzņemtajām fotogrāfijām. Jo vairāk laiks attālina mūs no notikumiem, jo grūtāk ir iegūstama informācija par tiem.”

Ievadvārdus un pēcvārda autors ir P.Korsaks, savukārt vēsturiskās piezīmes par Pirmo un Otro pasaules karu uzrakstījis grāmatas zinātniskais redaktors, Mg. hist. Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs, kurš uzsver, ka “šī grāmata piedāvā paraudzīties un diviem pasaules kariem latviešu fotogrāfu acīm”: “Fotogrāfiem, kas šos karus skatījuši caur fotokameru, bijusi iespēja iemūžināt karu pavadošās sāpes un ciešanas, tā sniegtās cerības.”

Netipisks, bet pārdomāts ir grāmatas vāks: asociatīvi krietna biezuma kartona vāki kā aizgājušo laiku liecība, kad vēl cieņā bija personu lietas; autors un nosaukums – vāka lejasdaļā, it kā negribētu traucēt vērtīgajam saturam, kas slēpj sevī dzīvesstāstus un laikmetu liecības, bet vāka centrā – maza, bet skaļa Jura Zīverta fotogrāfija – brīvības pieminekļa miniatūra kopija Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā, 1945. gadā. Jāpiebilst, ka grāmata tapusi izdevniecībā "Neputns" un izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vijas Balodes-Taubes personīgo atbalstu. Tās atvēršanas svētki notika 2019. gada 6. novembrī Latvijas Kara muzejā.

P.Korsaks ir veltījis 40 gadus latviešu fotogrāfijas vēstures izpētei un turpina to darīt arī šodien. Pašlaik autors sadarbībā ar fotogrāfu Igoru Pliču aktīvi apzina fotogrāfus Latgalē un, cerams, ka drīzumā Latvija kļūs bagātāka vēl ar vienu unikālu grāmatu. Joprojām aicināti atsaukties visi, kuru rīcībā ir senas fotogrāfijas ar fotogrāfu vārdiem un uzvārdiem (e-pasta adrese p.korsaks@inbox.lv).

Akcentējot P.Korsaka daudzpusīgo darbošanos, jāatzīmē, ka Jēkabpils Tautas namā līdz 29. februārim skatāma viņa 80. jubilejā (2017) tapusī fotoizstāde „Personības manā dzīves ceļā” – veltījums laikabiedriem, ar kuriem bijusi kāda sadarbība vai neaizmirstama tikšanās: Andrejs Eglītis, Jānis Stradiņš, Gunārs Birkerts, Broņislava Martuževa, Vaira Vīķe-Freiberga, Indulis Ranka, Lidija Lasmane-Doroņina un vēl daudzi citi Latvijas kultūrā pazīstami cilvēki, tostarp dzejniece Elza Ķezbere, kura no Ņujorkas Latvijā ieradās pirmo un vienīgo reizi, lai tiktos ar vīru, P. Korsaks fotomirklī fiksējis abu atkal sastapšanos pēc 50 gadiem. Ir iemūžināts arī izgudrotāja Valtera Capa fotoportrets (daudzus gadus P. Korsaks pētījis pasaulē mazākās fotokameras VEF MINOX vēsturi).

Skaidrīte Svikša

Jura Zīverta fotogrāfija – brīvības pieminekļa miniatūra kopija Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā, 1945. gadā

Ar ložmetēju pa ienaidnieka lidmašīnām Volhovā 1943. gadā. Fotogrāfijas autors kara ziņotāja Jānis Tālavs

Novērošanas torņa būve Volhovā 1943. gada vasarā. Autors Kara ziņotāja Jānis Tālavs

Latviešu leģiona 15. divīzijas karavīri kāpj kuģos pirms pārcelšanās uz Vāciju, Rīga 1944. gada augusts. Autors Leopolds Sīpoliņš

Pārguris Latviešu leģiona 15. divīzijas 33. grenadieru pulka karavīrs Pomerānijā, 1945. gada februāris-marts. Autors Leopolds Sīpoliņš

Krievu armijas karavīri iekrauj aviācijas bumbas lidmašīnā “Iļja Muromec”, 1916. gads. Autors Ernests Zaļkalns

1941. gada jūlijā Baltezerā vasarnīcu teritorijā atrok 113 čekas nomocītus un nošautus Latvijas iedzīvotājus. Autors Eduards Kraucs