Jānis Koroļonoks savu stāstījumu iesāka ar priekšvēsturi. Viņš skaidroja demokratizācijas procesus, kas veicināja valsts neatkarības atjaunošanu un nostiprināšanu. Kopā ar Annu Babri atcerējās Trešās Atmodas laiku, kad Maltā veidojās folkloras kopa un risinājās dziesmotā revolūcija. Babres kundze akcentēja inteliģences lomu sabiedriskās domas veidošanā. Ar siltumu Jānis atcerējās vecu sieviņu, kura Rēzeknē, pavadot uz Rīgu barikāžu dalībniekus, svētīja viņus un iedeva līdzi svētbildīti. Noslēgumā Jānis Koroļonoks parādīja Maltā šūtu sarkanbaltsarkano karogu, ar kuru bija Vislatvijas protesta manifestācijā un uz barikādēm. Jānis ir godaprāta cilvēks ar latvisku pašapziņu un stingru mugurkaulu, tāpēc pie viņa mājas barikāžu atceres dienā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs.
Savulaik uz barikādēm no Lūznavas devās skolotājas Lija Kļaviņa-Lozda un Ruta Mika. Lija atcerējās spriedzes pilno situāciju, kad vajadzēja stāties dzīvās cilvēku rindās, jo nevarēja zināt, kā beigsies Interfrontes mītiņš. Neatkarības pretinieki izvērsa aktīvu pretdarbību, tāpēc notikumu scenārijs nebija paredzams. Ruta savukārt stāstīja par to iekšējo pārliecību, kas pulcināja cilvēkus no visām Latvijas malām. Brīvības un neatkarības sajūta stiprināja un iedvesmoja. Cilvēkos valdīja neviltots patriotisms un pacilātība. Bija skaidrs, ka tikko atjaunotā valsts neatkarība ir apdraudēta un tikai pašu rokās ir tikko atjaunotās neatkarības aizsargāšana. Neaizmirstama ir vienreizējā vienotības sajūta, kas valdīja barikāžu laikā.
Antons Prančs vēstīja par latviešu tautas lielo gara spēku, kas deva spēku atjaunot valsts neatkarību. Tā bija unikāla situācija, kad tauta savās rokās ņēma iniciatīvu un noteica ar savu stingro rīcību vēsturisko notikumu gaitu.
Valdis Krūza un Vladislavs Noviks ziņu par aicinājumu doties uz Rīgu saņēma, esot ģimenes svētkos. Viesošanās tika pārtraukta. Valdis devās uz savām mājām, lai gatavotos braucienam. Brāļus Jāni un Valdi Krūzas, Vladislavu Noviku vieglajā mašīnā līdz Rēzeknei aizveda Viktors Kancāns, bijušais Maltas ciema padomes priekšsēdētājs. Mājās palikušie tuvinieki sekoja līdzi notikumiem. Radio un televīzija ziņoja par pirmajiem upuriem. Valdīja spriedze , bailes un neziņa. Neviens nevarēja paredzēt, kā risināsies notikumi. Tautas spēks bija pārliecībā , ka tieši nevardarbīgā ceļā nosargāt atjauno valsts neatkarību.
Anna Babre, turot rokās ceļojošo krūzīti, aicināja doties uz Rīgu apskatīt barikāžu dalībniekiem veltīto piemiņas akmeni. Viņa uzdāvināja Jānim Koroļonokam grāmatu par barikādēm. Muzejam Babres kundze savulaik ir dāvājusi sava dziesmoto pulciņa dienasgrāmatu “Dziesma-dzīves ceļavējš”-“Atmodas laiks Maltā.1983-1993”, “Atmodas laika Auseklīši”. Tajā hronoloģiskā secībā var iepazīties ar Trešās Atmodas notikumiem Maltā un aktīvākajiem līdzcilvēkiem, kuri ir tepat blakus veidojuši jaunāko laiku vēsturi.
Uz šo brīdi ir apzināti barikāžu dalībnieki no Maltas pagasta: Jānis Koroļonoks, Genādijs Strods, Arvīds Romančuks , Jāzeps Kuzmins, Jānis Zarembo, Jānis Krūza, Valdis Krūza, Vladislavs Noviks, Arvīds Anževs, Juris Šmaukstelis, Viktors Mačukāns, Diāna Pavlovska, Vladimirs Kakojevs, Antons Prančs, Jāzeps Silinieks, Aivars Ušpelis, Aivars Kāršinieks.
Maltā Trešās Atmodas laikā aktīvi darbojās Anna Babre , Antoņina Ostrovska, Donāts Kondrovs, Jānis Koroļonoks, Arturs Ludboržs, Arvīds Romančuks, Arturs Zeile, Jānis Upenieks, Aleksandrs Skudra, folkloras kopas dalībnieki. Atbalstu sniedza ciema padomes priekšsēdētājs V. Kancāns , vidusskolas direktors J. Rupainis, p. s. “Garkalni” direktors J. Kondrāts, VEF sakaru rūpnīcas Maltas filiāles vadītājs V. Skudra.
Paldies barikāžu un Trešās Atmodas notikumu aculieciniekiem, kuri atnāca, lai dalītos ar skolēniem savās atmiņās, izjūtās, pārdomās. Būsim ļoti pateicīgi katram barikāžu laika aculieciniekam , ja atradīs laiku un iespēju padalīties ar muzeja speciālistiem savās atmiņās par šo īpašo laiku , kas bija tik nozīmīgs katra dalībnieka un visas tautas liktenī.
S. Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja
