LT Stable - шаблон joomla Книги

Maltā piemin Komunistiskā genocīda upurus

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Latvijā tā ir sēru diena, kurā atceramies, pieminam, aizlūdzam. Arī daudzu Maltas pagasta iedzīvotāju sirdsatmiņā šī diena ir šķiršanās sāpes, neizpratne, neaizsargātība, bailes, bezspēcība pārspēka priekšā…

Šogad apritēja 70 gadi kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, un piemiņas dienas pasākumi Maltā sākās ar Sv. Misi Rozentovas Sv. Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīcā. Prāvests Rinalds Broks noturēja aizlūgumu par aizgājušajiem mūžībā Sibīrijas moku ceļos un dzīvajiem, kuri izturēja visas šīs mocības un atgriezās. Uzturot dzīvu piemiņu un katru gadu pulcējoties pie represēto piemiņas akmens, par tradīciju ir kļuvusi prāvesta uzruna.

Skaudro izsūtītās Baufalu ģimenes stāstu laipni piekrita izstāstīt Maltas Goda pilsone Marija Podnieka, kuras vecākus Vladislavu un Bronislavu izveda 1949. gadā. Sibīrijā ar lielu centību un smagu darbu viņdien bija jāizdzīvo skarbajos apstākļos. Latviju Marija pirmoreiz ieraudzīja 7 gadu vecumā, kad kopā ar vecākiem atgriezās no Sibīrijas.

Rēzeknes novada pašvaldības iestādes "Maltas pagastu apvienība" struktūrvienības “Maltas pagasta pārvalde” vadītājs Vitālijs Skudra runāja par mūsu atbildību deportāciju piemiņu saglabāt turpmāk – tautas atmiņā. Deportēto cilvēku stāsti atklāj unikālu mūsu tautas pieredzi, ar kuru varam lepoties. Cauri smagiem dzīves pārdzīvojumiem saglabāta cilvēcība, labsirdība un mīlestība.

Maltas mūzikas skolas meiteņu priekšnesums – vijoļu smeldzīgais skanējums pastiprināja emocionālo pārdzīvojumu. Paldies Maltas Mūzikas skolas direktoram Normundam Štekelim, skolotājām Ilonai Dervanovai un Ludmilai Semjonovai, vijoļu skaņdarbu izpildītājām: Agatei Gžibovskai, Everitai Štekelei, Ksenijai Šmaukstelei, Ērikai Ruhmanei par brīnišķīgo sniegumu. Paldies jaunsargiem par patriotisko stāju (jaunsargu vadītājs Ivars Kļaviņš), kas pasākumam piešķīra īpašu akcentu.

Izsūtīto Maltas iedzīvotāju piemiņai tika iedegtas svecītes un nolikti ziedi. Pasākuma saturs tika balstīts uz represēto maltēniešu atmiņu stāstiem. Noslēgumā citēju 1945. gada 25. martā izsūtītās maltēnietes Veronikas Tenčas-Goldmanes grāmatas “Vējos izkaisītie” vārdus par valodas, pašapziņas un latgaliskā pašvērtējuma nozīmi, sasaistot ar nākamo 25. martā Maltā plānoto pasākumu –  represēto maltēniešu likteņstāstu grāmatas sastādītājas Annas Babres grāmatas “Mūža josta II” atvēršanas svētkiem.

Sagatavoja Silvija Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja

  Malta  

 

Tuvākie pasākumi

Jūl
1

08:00 01.07.2019 - 16:00 23.08.2019

X

Right Click

No right click