Ik gadu aprīlī Latvijas publiskajās bibliotēkās tiek atzīmēta Bibliotēku nedēļa. Šogad tā notika no 17. līdz 23. aprīlim ar vadmotīvu  “Svinam kopā! Latvijas Bibliotekāru biedrībai 100”.  Bibliotēku nedēļas laikā visās bibliotēkās notika dažādi  klātienes pasākumi, kas iepazīstināja ar bibliotēkas darbu,  bibliotēkas nozīmi kopienas un valsts dzīvē. Arī Maltas pagasta bibliotēka piedāvāja dažādus pasākumus.

Bibliotēkas rīkotajā radošajā aktivitātē ģimenēm ar nosaukumu “Tikšanās vieta – bibliotēka!” kopā sanāca, kopā bija, kopā līdzdarbojās un kopā svinēja dažādu paaudžu maltieši, apliecinot bibliotēkas nenovērtējamo nozīmi vietējās kopienas iesaistīšanā, attīstībā un saliedēšanā. Pasākums noritēja sirsnīgā, jautrā un radošā atmosfērā.

Ar bērnu čalām un smiekliem noritēja kārtējā “Pasaku skolas” nodarbība. Bērni klausījās pasaku par pūci, apguva burtu P, gāja rotaļdejā, kā arī radoši darbojās.

Savukārt Bibliotēkas nedēļas pasākuma “Māja, kur dzīvo grāmatas” ciemiņi bija Rēzeknes novada speciālās pamatskolas audzēkņi, kuri uzklausīja stāstījumu par grāmatām, bibliotēku, kā arī radoši darbojās.

Maltas tīmekļvietnē un Facebook profilā “Maltas pagasta bibliotēka” visi tiek  aicināti piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par Maltas pagasta bibliotēkas apmeklēšanas paradumiem, bibliotēkas pakalpojumiem un citiem ar bibliotēkas darbu saistītiem jautājumiem, kā arī ierosināt priekšlikumus.

Antoņina Krūza, bibliotēkas vadītāja

***

Bibliotēku nedēļas laikā Maltas pagasta bibliotēkā rīkojām tikšanos ar “Vēju grāmatas” autori Edīti Olupi no Rīgas. Edīte ir mūsu novadniece, dzimusi un augusi Mākoņkalna pagastā, beigusi Maltas vidusskolu, devusies uz Rīgu studēt, beigusi Latvijas universitātes Filoloģijas fakultāti.

“Vēju grāmata” ir vairāku gadu cītīgs darbs, aptverot visdažādākās zinātņu jomas, sākot ar meteoroloģiju un beidzot ar pavārmākslu. Svarīgi pieminēt, ka vēja daudzveidīgo izpausmju izpēte veikta galvenokārt saistībā ar Latviju.

“Kopš bērnības mani ir fascinējis vējš,” saka autore. “Vējš ir visur: klajā laukā un torņa smailē, kuģa burās un meitu brunčos, pūķa astē un vēja tunelī, ērģeļu stabulēs un dzirnavu spārnos, vietvārdos un buramvārdos, grieķu mītā un tautasdziesmas četrrindē. Un tikai pēc daudziem gadiem vējš atgriezās pie manis līdz ar iemīlēšanos vējdzirnavās,” atzīstas E. Olupe. Patiesi apbrīnojama ir viņas aizraušanās ar šīm Latvijas industriālā mantojuma liecībām, kuras joprojām sastopamas ainavā.

“Vēju grāmata” ir enciklopēdisks, bagātīgi un arī poētiski ilustrēts izdevums, kas ir īsts kārums erudītiem, skolēniem un skolotājiem, novadpētniekiem un ceļotājiem – ikvienam, kas interesējas par dabu un Latvijas kultūrvēstures īpatnībām.

Pasākumā klausījāmies autores aizrautīgo stāstījumu, uz ekrāna vērojām dažādas dabas parādības, atcerējāmies tautas ticējumus par vēju, spēlējām izklaidējošu spēli. Pie tējas tases risinājām sarunas par pasākumā dzirdēto, iepazinām labāk viens otru. Paldies autorei par atsaucību, piedaloties pasākumā, un apmeklētājiem par piedalīšanos.

Elvīra Pinka, bibliotekāre