Izglītojošajā daļā tika atgādināts par Dzejas dienu vēsturi, parādītas neparastas dzejas grāmatas (ar akcentu uz “Leons Briedis. Mariogrammas”), kā arī pastāstīts par Latgalē vienīgo Raiņa muzeju – Jasmuižā un tur skatāmo šogad konkursā tapušo darbu izstādi – 28 bērnu apgleznoti lietussargi ar Raiņa dzejas motīviem (starp citu, konkursā 3. vietu par darbu “Zars bez putniņa” ieguvusi Milla Ketija Seņkova no Maltas vidusskolas). Tāpat tika pastāstīts par grāmatu “Rainis un Latgale” (autors Pēteris Zeile) un nolasīti fragmenti no Raiņa mīļpilnās sarakstes ar māsu Doru.

Jasmuižā līdz šī gada oktobrim skatāma izstāde “Neparasti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Pulciņam sagatavotā uzskates materiālā atklātas šīs izstādes unikalitāte - viņu grāmatās atrastie priekšmeti, ko gleznās saturiski “apaudzējusi” māksliniece Ieva Jurjāne. (Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, to veidojuši: Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas; Gints Mālderis un "Dizaina informācijas centrs" – dizains; Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts).

Viena no interesantākajām detaļām minētajā izstādē ir eksponētie AS “Ķuze” konfekšu papīrīši (sieviete uz viena no tiem ir līdzīga Aspazijai!), kas kļuva arī par nodarbības rozīnīti. Proti, 13. septembrī apritēja 145 gadi Vilhelmam Ķuzem (1875–1941) – kādreizējam Latvijas “šokolādes un konfekšu karalim”, miljonāram un vienam no tā laika veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem (viena no viņa devīzēm bija “Strādā kā zirgs, līksmojies kā ķēniņš”). Savos ziedu laikos dienā uzņēmums saražojis ap 5000 kilogramu dažādu, līdz pat 500 šķirņu saldumu.

Tādējādi, gatavojoties pirmajai nodarbībai, dzima ideja par Konfekšu dzeju, un divām komandām (“Rainis” un “Aspazija”) tika piedāvāts iepazīt AS “Ķuze” pēcteces – mūsdienu fabrikas “Laima” konfektes un no to nosaukumiem izveidot savu dzejolīti. Sanāca skaisti un garšīgi:

Agrā RĪTa VĒSMA.

VĀVERĪTEs MASKā

Daiļai DIĀNAI SERENĀDi dzied:

RUDZUPUĶEs, ĪRISi –

Noņem savu MASKu,

Mana saldā LAIME!

(komanda “Rainis”)

DIĀNA

RĪTS VĒSMu pūta,

VĒTRASPUTNS LAIMi sūta,

RUDZUPUĶE un ĪRISS lūza,

Vienu SERENĀDI mūza,

VĀVERĪTEi dziesmu lūdza,

Nokrītot Diānas dubultMASKAi.

(komanda “Aspazija”)

Tāpat bija iespēja atcerēties, kas ir emodži dzeja, un, ja pagājušgad meitenes pašas sacerēja savas rindas, tad šoreiz tika atveidotas Raiņa dzejas rindas. Pamēģiniet paši to uzrakstīt ar emocijzīmēm telefonos šādas rindas:

“Meitenīte spurkš! ārā pa durvīm,

Pretī rudenim krāsotāj-burvim.”

vai

“Cīrulīts

Pabēra gaisā
Saujiņu sniedziņa,
Pats kāpa debesīs,
Skaļi gavilēdams”.

Meitenēm oriģināli izdevās arī akrostihi, kur sākuma burtiem tika izmantots šīgada Dzejas dienu moto – “DZEJA DZIEDĒ”.

Paldies dalībniecēm par tik jaukām atsauksmēm:

“Es uzzināju jaunu informāciju par Raini, kā arī dažādiem dzejas rakstīšanas veidiem. Bija interesanti rakstīt emodži dzeju, to darīju pirmoreiz! Bet visvairāk man patika sacerēt dzeju, izmantojot konfekšu nosaukumus!”

“Man patika rakstīt dzeju, par atslēgvārdiem izmantojot konfektes! Tāpat bija interesanti uzzināt jaunus faktus par Raini un dzeju!”

“Klasiķi ieraudzīju pavisam no citas puses. Iepazinu dzejas daudzveidību un labprāt iesaistījos piedāvātajās vārdu spēlēs. Dzeja nav tikai četrrindītes, tas nu ir skaidrs. Iespējas ir bezgalīgas.”

“Esmu sajūsmināta par meiteņu uzrakstīto dzeju, domām, redzesloku, jo dzeja nav sacerējums. Šī nodarbība mani pārliecināja, ka vēl ir bērni, kurus interesē valoda, dzeja, žurnālistika, tātad – tā ir cerība nākotnei!”

***

Dzejas dienu noskaņas nespēj nozagt par šīgada lielliga, gan rudens mazligas. Arī interešu izglītību ir skāruši ierobežojumi, kas jāievēro, līdz ar to klausītāju rindas ir retākas, taču, kā pārfrāzējot kāda dzejnieka teikto – “ja mana dzeja [darbs] uzrunā kaut vienu cilvēku, ar to vien tas nav velts”. Paldies ieinteresētajām un radošajām meitenēm Indrai Koroļonokai un Laurai Kudrjavcevai. Šoreiz mūsu kabinetā iegriezās arī divas mammas. Radusies situācija bija patiešām iedvesmojoša, jo tiešām – Žurnālistikas pulciņš ir atvērts arī mammām, ja kāda vēlas, droši var iegriezties mūsu kabinetā, kur vienmēr uzzinās ko noderīgu un droši var nākt ar savām idejām un ierosinājumiem!

Tieši vietā ir Raiņa atziņa – “Nomet zemē sauju kapeiku, tu dabūsi citas; bet, nometot velti jel vienu minūti, tu nedabūsi atpakaļ nevienas – nekad. Atminies, ka vienā dienā ir tikai 1440 minūtes. Visā gadā – tikai drusku pāri par pusmiljonu. Visā mūžā tev doti tikai, ja daudz, 25 miljoni minūšu: pielūko, ka kādu no tām nenobārsti velti.”

Uz tikšanos Maltas BJC, kas ikvienam palīdz piepildīt minūtes ar interesantām nodarbēm!

Skaidrīte Svikša,

Žurnālistikas pulciņa skolotāja