LT Stable - шаблон joomla Книги

Maltas BJC aizvadīts pasākums “Snīgs ar sauli sasatyka”

Lieldienu zvaniņi – sniegpulkstenīši, savu misiju izpildījuši, paļāvīgi ļaujas pavasara saules varai… Vai zinājāt, ka 19. aprīlis ir viņu dzimšanas diena?! Sanāk, ka retais jubilārs to sagaida, bet šogad Maltas bērnu un jauniešu centra apmeklētāji un draugi veselu mēnesi iemūžināja šī drosmīgā, visaukstumizturīgākā ziediņa dzīvi. (Akcijas “Sniegpulkstenīšu detektīvi” noslēgums plānots Lieldienām veltītajā pasākumā 24. aprīlī, uz kuru tiek gaidīti visi tās dalībnieki un citi interesenti!)

Bet 16. aprīlī BJC Žurnālistikas pulciņā notika ieskaņas pasākums “Snīgs ar sauli sasatyka”  un bija veltīts gan sniegpulkstenīšu svētkiem, gan novadmācības stundai, kurā jau trešo gadu visā Latgalē popularizē latgaliešu valodu un šogad aicina arī pirmoreiz oficiāli svinēt Latgales kongresa dienu (27. aprīlī).

Sākām ar pasakas par sniegpulkstenīti klausīšanos kanālā Youtube, taču secinājām, ka tās labāk klausīties mājās, nevis kabinetā. Pēc tam, saulainajā un sniegotajā grupā sadaloties, bērni veidoja salikteņus ar vārdiem “snīga”  un “saulis”, meklējot piemērotus vārdus. Tā nu mums radās: snīga veirs, snīga putiņs, snīga luopsta, snīga motocyklys, snīga rūze, snīga karalīne, snīga cylvāks, snīga puorsla, Savukārt saulainie vārdi bija: saulis začeits, saulis grīži, saulis dyurīņs, saulis meita, saulis lākts, saulis rīts, saulis sorgs, saulis puče. Smaidu raisīja fakts, ka vārds “pyka” bērniem izskanēja kā “puka” (redziet, ko nozīmē nelasīt latgaliski…), bet priecēja jautājumi, piemēram, kas ir “spaits” (saules stariņš). Abas grupas tika galā lieliski un izveidoja skaistus vārdu ziediņus! Pēc salikteņu veidošanas bērni rakstīja asociatīvo vārdu rindu par atbilstošam tēmām (ziema un vasara) un savā starpā rīkoja īstu vārdu kauju, kurā uzvarēja “Saulis komanda” un tās kapteinis Alvis Utināns godam nopelnīja balvu!

Interesanta izvērtās svinamdienu kalendāra veidošana, jo bērni uz speciālām lapām atzīmēja gan savu, gan vecāku dzimšanas dienas, gan Latvijā svinamus svētkus, tostarp jauno Latgales dienu. Taču īstu sajūsmu raisīja tādas svinamdienas kā: saldējuma (17. jūlijs), šokolādes (11. jūlijs), smailiņa (19. septembris), arbūza (3. augusts), Vinnija Pūka (18. janvāris) diena. Un ar prieku jābilst, ka bērni vairākkārt pārjautāja, kurā datumā ir ģimenes diena (15. maijs), māsas diena (2. augustā)… Tā ka, vecāki, esiet gatavi, bērni nu ir apņēmības pilni svinēt jeb gaužām vienkārši – pabūt kopā ar jums!!!

Taču kulminācija bija sniega taisīšanas eksperiments, kurā visi metās iekšā ar abām rokām. Bet arī šī nodarbe bija izzinoša, jo tikai pāris bērni zināja, kur lieto kartupeļu cieti. Šoreiz tā savienojumā ar skūšanās putām radīja īstu brīnumu – gurkstošu sniegu, no kura tapa pat mazs sniegavīriņš. (Tiesa, tāds bezrokains, vārīgs, bet – ko gan var gribēt, kad aiz loga plus 15!) (Paldies manām Žurnālistikas pulciņa meitenēm: Kristīnei Gruznovai un Mārai Kanācnei par palīdzību pasākumā un fotografēšanu, kā arī K.Gruzunovai un Selīnai Svikšai par krustvārdu mīklas “Snīga stuņdinīceni” izveidi pirms pasākuma!)

Vēl no aktivitātēm jāmin latgaliešu grāmatu TOP3 izveide un pārlapojot uzskatei izliktās grāmatas, bērni pēc vizuālā aspekta tās sarindoja šādi: 1. vietā “ O.Slišāns. Vuss apliek maņ munā volūdā skaņ”; 2. vietā “Mozais priņcs”, bet 3. vietā – “Duraceņš īsmīdynoj kieneņa meitu”. Atkārtojām arī tādu elementāru lietu kā alfabēts (malači, bērni!), lai sagrupētos secībā mazo, bet noderīgo balvu izlozei. Tāpat vērtīgas bija sarunas pie tējas galda, kad bērni paši atzina, ka runā gan latgaliski, gan latviski, gan krieviski un ar prieku mācās arī angliski. (Nav ko slēpt, lasīt un rakstīt angliski bērni prot krietni labāk nekā latgaliski...) 

Jauki kopā pavadītā pēcpusdiena ļauj secināt tikai vienu – vēl tik daudz ko nezinām, bet bērni ir atvērti. Jautājums vien – cik daudz mēs, pieaugušie, viņiem vēlamies un spējam dot?.. Sākumam – vismaz turpināsim/sāksim runāt latgaliski, kas ir katra latgalieša goda jautājums…

Skaidrīte Svikša, Žurnālistikas pulciņa skolotāja, pasākuma iniciatore un vadītāja

 

***

Kai Maltys BJC “Snīgs ar sauli sasatyka”…

Leldīņu zvaneni – snīga stuņdinīceni, sovu miseju izpiļdiejuši, paļōveigi ļaunās pavasara saulis varai… Voi zynōjot, ka 19. apreļs ir jūs dzimšonys dīna?! Saīt, ka ratais jubilars tū sagaida, bet itymā godā Maltys bārnu i jaunīšu centra apmaklātōji i draugi vasalu mienesi īmyužynōja itōs drūsmeigōs, soltuma vysiztureigōkōs pučeitis dzeivi. (Akcejis “Sniegpulkstenīšu detektīvi” nūslāgums īcarāts Leldīnem veļteitajā pasōkumā 24. aprelī.)

Bet 16. aprelī BJC Žurnalistikys puļceņā nūtyka īskanis pasōkums, kas beja veļteits gon snīga stuņdinīceņu svātkim, gan nūvodvuiceibys stuņdei, kurā jau trešū godu vysā Latgolā popularizej latgalīšu volūdu i itymā godā aicynoj ari pyrmū reizi oficiali svinēt Latgolys kongresa dīnu (27. aprelī).

Sōcem ar pōsokys par snīga stuņdinīceņu klauseišonūs kanalā “Youtube”, bet sacynōjom, ka tōs lobōk klausētīs sātā, na kabinetā. Piec tam, saulainajā i snīgōtajā grupā sasadolūt, bārni taiseja salikteņus ar vōrdim “snīga” i “saulis”, meklejūt pīmārōtus vōrdus. Tai myusim rodōs: snīga veirs, snīga putiņs, snīga luopsta, snīga motocyklys, snīga rūze, snīga karalīne, snīga cylvāks, snīga puorsla. Bet saulainī vōrdi beja: saulis začeits, saulis grīži, saulis dyurīņs, saulis meita, saulis lākts, saulis rīts, saulis sorgs, saulis puče. Smaidu raiseja fakts, ka vōrds “pyka” bārnim izskanēja kai “puka”  (redzit, kū nūzeimej nalasēt latgaliski…), bet prīcēja vaicōjumi, pīmāram, kas ir “spaits” (saules stariņš). Obys grupys tyka golā breineigi i sataisēja skaistys vōrdu pučeitis! Piec vōrdu veidōšonys bārni rakstēja asociativūs vōrdu ryndu par atbylstūšom temom (zīma i vosora) i sovā storpā sareikōja eistu vōrdu ceiņu, kurys rezultatā uzvarēja “Saulis komanda” i tōs kapteiņs Alvis Utināns gūdam nūpeļneja bolvu!

Interesanta beja svynamdīnu kalendara taiseišona, jo bārni iz specialom lopom atzeimēja gon sovu, gon vacōku dzimšonys dīnys, taipat Latvejā svynamus svātkus, ari jaunū Latgolys dīnu. Bet eistu sajiusmu raisēja taidys svynamdīnas kai: saļdejuma (17. juļs), šokoladis (11. juļs), smailika (19. septembris), arbuza (3. augusts), Vinneja Pūka (18. janvars) dīna. Ar prīcu jōsoka, ka bārni vairōkys reizis pōrpraseja, kurā datumā ir saimis dīna (15. majs), mōsys dīna (2. augustā)… Tai kai, vacōki, esit gotovi, bārni ir apjiemeibys pylni svinēt jeb pavysam vīnkōrši – pabyut kūpā ar jiusim!!!

Bet kulminaceja beja snīga taiseišonys eksperiments, kurā vysi metēs īškā ar obom rūkom. Bet ari itei nūdarbe beja izzynūša, jo tikai pōrs bārni zynōja, kur teik izmontōta guļbu cīte (stierkeļs). Itymā reizē tei savīnōjumā ar skiušonōs putom radeja eistu breinumu – gurkstūšu snīgu, nu kura topa pat mozs snīga veireņš. (Tīsa, taids bezrūkains, vōrgs, bet – kū gon var gribēt, kod aiz lūga plus 15 grādu!) Paļdis munom Žurnalisikys puļceņa meitinem Kristīnei Gruznovai i Mārai Kancānei par paleidzeibu i fotografiešonu, kai ari K.Gruznovai i Selīnai Svikšai par krustvōrdu meiklis “Snīga stuņdinīceni” izveidi pyrms pasōkuma!

Veļ nu aktivitatem jōmiņ tys, ka pasōkuma dīnā bārni pīsadaleja latgalīšu grōmotu TOP3 izveidē, i pōrškierstūt uzskatei izlyktōs grōmotys, bārni piec vizualō aspekta tōs saryndōja itai: 1. vītā “O.Slišāns. Vuss apliek maņ munā volūdā skaņ”; 2. vītā “Mozais priņcs”, bet 3. vītā – “Duraceņš īsmīdynoj kieneņa meitu”. Atkōrtōjom ari taidu elementaru lītu kai alfabets (moloci, bārni!), lai sasagrupātu seceibā mozūs, bet nūdereigūs bolvu izlūzei. Taipoš vierteigys beja sarunys pi čaja golda, kod bārni poši atzyna, ka runoj gon latgaliski, gon baļtiski, gon krīvyski i ar prīcu vuicōs ari angliski. (Nav kū slēpt, lasēt i rakstēt angliski bārni mōk daudz lobōk nakai latgaliski...) 

Jauki kūpā pavadeitō piecpušdīne ļaun sacynōt tikai vīnu – veļ tik daudz kū nazinim, bet bārni ir atvārti. Vaicōjums viņ – cik daudz mes, pīaugušī, jim grybim i varim dūt?.. Sōkumam – vysmoz turpynōsim/sōksim runōt latgaliski, kas ir kotra latgalīša gūda vaicōjums…

Skaidreite Svikša, Žurnalistikys puļceņa školōtōja, pasōkuma iniciatore i vadeitōja