LT Stable - шаблон joomla Книги

Aktualitātes

19. martā, Jezupa dīnā, Maltā varēja pasmaidēt, pazasmīt i apsarunōt ar Latgolas humora karalīni, Plōciņu Masi aba Anitu Graudiņu un sajimt dōvonā grōmotu “Plōciņu Mase roksta” ar autografu. Lobōk par pošu Maseiti nivīns napasacēs: “Pagveļzsim, pasasmīsim, pakecinēsim! Laimis kormonus paplidiņāsim! Krūņa vēršus i “o, makaronus” rozdzonōsim! Par speiti čapaslym i pasauļa bīdāklym.” Tai vyss i nūtyka!

17. martā, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienā, Maltas iedzīvotāji pulcējās Rozentovā pie nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju piemiņas akmens, lai godinātu, atcerētos visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, jo nozīmīgs bija viņu ieguldījums neatkarīgas Latvijas atjaunošanā. Nacionālā pretošanās kustība pret padomju režīmu aptvēra visu Latviju, tā bija nežēlīga cīņa uz dzīvību un nāvi, bet galvenais partizānu mērķis bija atjaunot Ulmaņlaika Latviju un sagaidīt angļus un amerikāņus, kas palīdzētu realizēt šo mērķi. Tikai viņi tika pievilti, un Latvija 1944. gadā bija atstāta viena. Vēsturiskās brīvības cīņas mūsu valstī sasaucas ar mūsdienām, ar Ukraiņu tautas cīņām par savu dzimto zemi, par savas valsts suverēnām tiesībām būt neatkarīgiem. Bet pasaule vairs nav tāda kāda bija. Sāpju kliedzieni par to, kas notiek Ukrainā, paceļas pāri visai zemeslodei. Karā kautās dvēselītes tiek ieliktas Dieva rokās, un ar Ukrainu pašlaik ir visa progresīvā pasaule.

Lasot “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijas 2021” grāmatas, esam aizvadījuši vēl vienu lasīšanas sezonu, iepazīstot latviešu un ārzemju labāko autoru darbus. Mūsu bibliotēkai tā jau bija 20. lasīšanas sezona.

Otrdiena, 15 Marts 2022 08:13

PAZIŅOJUMS

Rēzeknes  novada pašvaldība saņēma aicinājumu no MIZHHIRSKA TIRBAN CIEMA PADOMES

ZAKARPATTIJAS REĢIONS ar aicinājumu sniegt palīdzību karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir zaudējuši visu.

Maltas vēstures muzejā no līdz 22. aprīlim ir apskatāma maltēnieša Aleksandra Visocka keramikas darbi, bet līdz 29. aprīlim – mākslinieka Jāņa Igoveņa gleznu izstāde “Latgales ainavas un ziedi”.

Vai kādreiz aizdomājamies, cik daudz stāstu zina mūsu upju krasti?! Maltas upes ceļš ir līkumoti akmeņains, pilns noslēpumu, kas tīti daudzu patmaļu (ūdens dzirnavu, kas ir Maltas 1. “rozīnīte”) turbīnu dunas atskaņās. Šī, ap 100 kilometrus līkumojošā slaikā Latgales josta ir robežupe vairākiem pagastiem, tās krastos atrodas daudzas apdzīvotas vietas, viena no lielākajām ir tieši Malta, kurai ir gods saukties tāpat kā šai upei.

Maltas upes garums ir 105 km (pirms gultnes regulēšanas tas bija 115 kilometri2), kritums 97 m (vid. 0,9 m/km), baseins 876 km². Galvenās pietekas: Balda, Liska. Maltas upe  ir Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Viļānu novados. Iztek no Salāja ezera Rāznas nacionālajā parkā1. Uz Z no Maltas ciema, aiz dzelzceļa, upes gultne novirzīta pa agrākajiem smilšu karjeriem, bet vecgultne palikusi kreisajā krastā un vasarās stipri aizaug ar ūdens augiem. Ūdenstūrismam visu sezonu izmantojama no Leimanišku – Špeļu tilta, kas atrodas 5 km pirms Maltas ciema, braucot no Dagdas puses. Rakstos minēts, ka augsta ūdens līmeņa apstākļos maršrutu varot sākt arī no Salāja ezera. Jau no Baldas upītes ietekas Maltas gultne ir regulēta. Bet drīz aiz Hatku tilta beidzas Maltas regulētais posms. Tālāk līdz Nagļiem upe ir saglabājusi savu dabisko gultni. Sākas Maltas skaistākais posms. Posmā līdz Viļānu HES ūdenskrātuvei upes gultnē bieži ir sastopami lieli, skaisti laukakmeņi. Arī pati gultne vijas pa izteiktu ieleju. Nu vairs krasti nav klāti ar sīkiem krūmiem un alkšņiem, bet gan vareniem kokiem un ievām, kas pavasaros vareni zied un smaržo2.

Vēsturiski fakti.

1583. gada lustrācija ir senākais zināmais dokuments, kurā minēta Maltas upe un Maltas vietvārds. 1784. gadā tika veikta Rēzeknes pilsētas un apriņķa zemju ģenerālmērīšana. Tās laikā tika sastādīta pirmā zināmā Maltas apkārtnes karte, kurā atzīmētas arī upes un ezeri, kā arī apraksts, kas sniedz senākās ziņas par Rozentovas muižu ar tās ciemiem. Muiža atradās Maltas upes kreisajā krastā pie lielceļa, kas ved no Daugavpils uz Rēzeknes pilsētu. Aprakstā uzskaitīti ūdeņi muižas teritorijā: upe Malta, upītes Pušica, Janisala, Vorotņica, Vertuška, Balda. Kungu nams stāvēja pie trakta, kas veda no Viļņas uz Pēterburgu, un bija apstādīts ar seniem bērziem, samērā neliela parka vidu, kas aizņēma tikko 3 ha zemes. Gar to vijās Maltas upe. Mājas priekšā atradās apaļš mauriņš ar četrām milzīgām liepām, kas veidoja ēnainu lapeni, kurā tika dzerta pēcpusdienas kafija.

19. gs. 80. gadu sākumā Maltas privātmiests pie Maltas upes, 4 jūdzes no Rēzeknes pilsētas, bija Janovsku, agrāk – Maltas Riku dzimtas īpašums. Miestā dzīvoja ap 100 abu dzimumu ebreji un daži kalpi, tajā atradās ebreju lūgšanu nams. Maltas muiža bija Potocku dzimtas īpašums. Pa Maltas upi tika pludināti koki uz Lubāna ezeru, bet tālāk pa Aivieksti un Daugavu – uz Rīgu3.

20. gs. 30. gadu sākumā pagastu aprakstos, kas sastādīti pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem, tika minētas Maltas pagasta upes: Malta, Vertušanka, Kozupka, Ainas. 1936. gada nogalē Iekšlietu ministrijas tūrisma aģents Mārtiņš Grigorovičs rakstā ”Kalnu un ezeru zemē” par Maltas apkārtni rakstīja: ”Rozentovas 900 ha plašais priežu meža masīvs, zaļi zilganā dūmakā tīts; dienvidos bērzu birztalas, priežu sili, kalni, ielejas ar kā sidraba lenta aizvijošos Maltas upi4.

Ko vēsta periodika?

Īpašu skatu uz upi paver publikācijas periodikā. Lūk, vien daži ziņu virsraksti un fragmenti no 20. gs. 30. gadu preses: “Maltas upē, apgāžoties laivai, noslīkst jaunava”, “Dzērumā iebraukuši upē un noslīkuši”, “Slepkavība 7 latu dēļ” (līķi atraduši upē), “Ar šauteni gribējis atbrīvot brāli no civilsievas” (šauteni noslēpis Maltas upes krasta krūmos), “Augšpus Viļānu dzirnavām, kur nebijis iebrauktu sliežu. Braukuši pa Maltas upi no tirgus un kopā ar zirgu noslīkuši. Pavasarim tuvojoties ledus bijis sadrupis”, “Viļānos pa cirka izrādes laiku kāds nezināms ļaundaris nozadzis drēbes. Meklējot pēc vainīgā, daļa drēbju atrasta Maltas upes krastā.” utt.

Bet presē ir arī upes skaistumu cildinoši apraksti. Piemēram, “Daugavas Vēstnesī” Nr.38 (05.08.1939.) publicēta bilde ar parakstu “Skaistie Maltas upes līči” (attēlā).

“Latgales Vēstnesī”, Nr.86 (08.08.1938.) lasām – “Maltas upes krāšņajos līčos, Rozentovā, šinīs dienās slēdza Rēzeknes novada Maltas rajona pirmo mazpulku nometni [..] to pārzināja un vadīja Maltas rajona mazpulku vecākais P.Jozāns”.

“Daugavas Vēstnesī”, Nr.16 (11.07.1939.) – “Cieši pieglaudies līkumotai upei, dus Maltas ciems. [..] Biedrības nams uzkalniņā, bet lejā caur stāvajiem kokiem un krūmiem apaugušajiem gleznainajiem krastiem steidz straujā Maltas upe uz visu upju un strautu ilgu piepildījumu – jūru.”

“Pa Staļina ceļu”, Nr.31a (18.12.1945.) – “Prīkšzeimeigi strōdoj ari Maltas napylnas vydsškolas militarūs apmōceibu vadeitōjs bīdrs Prančs. Te labi sasagatavōja slēpōtōju sezonai. Ar fizkolektiva spākim uz Maltas upes īreikōts slidlaukums”.

“Rīgas Vēstnesis”, Nr.36 (07.09.1939.) raksta par V.R. bīskapa J.Rancāna braucienu pa Latgales draudzēm – “No Gaigalavas līdz Viļēniem ir 17 klm garš ceļa gabals. Iepriekš izbrauca bīskapa asistas student pa taisnāko ceļu, Maltas upes pļavu celiņiem. Tik skaistu braucienu bīskapa asista pieredzēja pirmo reizi. Ceļam pa kreisi stiepjas plašas ziedošas pļavas. Pa labi tek Maltas upe savos lēzenos krastos. Vietām paceļas arī augsti krasti apauguši kokiem.”

Latgales Vēstnesis, Nr.71 (28.06.1937)- “1937. gads - Skauti iziet nometnē”. “Latgales vidienas apgabala skauti rīko nometni jaukās Maltas upes krastos no 27. jūn. līdz 5. jūl. Nometni atklāja ar dievkalpojumu Rozentovas baznīcā. Pec tam skautu parāde turpat. Nometnes laikā notiks daudzas nodarbibas, pētniecības gājiens apkārtoē, ekskursija uz Aglonu v. 1.1. Nometne atrodas nepilnu kilometru no Maltas dz-ceļa stacijas Nikoļska mežā pie Maltas upes.

Maltas upe daiļdarbos.

Maltas upe čalo arī pagasta himnā (“Upes krēslā krastu lakstīgalas/Jaunu siržu noslēpumus pauž.. Balti ziedi upes ievām,/Balti mūsu sapņi zied.) Tāpat tā iedvesmojusi Maltas dzejniekus, kuri tai veltījuši šādas rindas: “Tu plūsti gadsimtiem ilgi,/Caur ziedošām ielejām,/Caur takām vientuļām,.. Nu tad brienu tavos ūdeņos/Senos noslēpumus rast...” (Edgars stepiņš), Malta - “Maltupes ievu smaržās, putnu sudrabskaņās esi reibusi” (Anna Šīrone) u.c., kā arī Kornēlija Kovaļevska izjustās rindas:

Maltas likteņdzirnas

Kaut kur pie Maltas upes

Mums likteņdzirnas maļ.

Košs dzenis dzīves rosmei

Tur spalgu ritmu kaļ.

 

Šeit Vidusjūras nava,

Vien lēzens Maltas krasts-

Mums dzimtā mala sava,

Kur laimes riņķis rasts.

 

Kaut rāmā Maltas upe

Ar pūlēm viļņus veļ,

Tak dzirnakmens kļūst darbīgs

Un graudu plūsmu smeļ.

 

Un dzirnavniece balta

Jau baltu galdu klāj,

Un, vilinoši smaidot,

Nākt mieloties mums māj.

 

Tad dzirnu dunā dziesmas

Pār galdu spārnus slien-

Kā skaistas sapņu dūjas

Gar Maltas krastiem skrien.

 

Kaut Vidusjūras nava,

Vien klusās Maltas krasts-

Mums dzimtā puse sava,

Kur laimes gredzens rasts.

 

Lai Maltas likteņdzirnas

Mums mūžu mūžos maļ

Un tautai bēdu gadi

Vairs nenāk atpakaļ!

(Kornēlijs Kovaļevskis)

 

Maltas upe (tiesa, ne tikai tās Maltas posms) ir izpelnījusies vairāku citu mūsu novadnieku uzmanību.

Maltas pagastā dzimusī literāte Veronika Tenča-Goldmane savā poēmā prozā “Pastareite” arī min Brīžupi un Maltas upi,a ttēlojot to dabu dažādos gadalaikos. Attēlā viņa redzama pie Maltas upes Viļānos, viesojoties pie žurnālistes Marutas Latkovskas pēc minētās grāmatas iznākšanas.

Šajā Maltas upes krastā Viļānos joprojām dzīvo Maruta Latkovska (pseidonīms Maltupīte):Itū pseidonimu beju izdūmuojuse vēļ školys laikā, reizem izmontuoju ari “Katōļu Dzeivē”, kod vīnā žurnalā beja vairuoki muni raksteni. Attēlā M.Latkovska 1972. gadā Malas upes krastā pēc Viļānu vidusskolas beigšanas.

Sirdi sildošs ir fakts par Maltas upes saistību ar filmu “Cylvāka bārns”. Kā zināms, M.Latkovskas meita Agnese (prec. Mamaja)  filmā spēlēja Paulīnes lomu, tad nu pie šī paša akmens ir tapusi bilde, kurā viņa redzama ar pašu Boņuku (Andreju Rudzinski), kad puika ciemojās Latkovsku mājās.

Vēl ir arī citas personības, kuru liktenī vairāk vai mazām, bet ievijusies Maltas upe: gleznotājs Jāzeps Pīgoznis (15.09.1934.-28.05.2014.), dzejnieks Juoņs Ryučāns (īst. V. Ivars Magazeinis). Literāti, kuru daiļrade ir saistīta ar Maltu vai Maltas upes nosaukumu: Artūrs Rubenis savā lugā “Bezbaiļs meklej laimi” arī ļauj paviesoties Maltas upes krastos pirms vairākiem gadu simtiem, Eduards Kozlovskis seniors pseid. Maltmalīts, literāte Maruta Avramčenko, dzejnieks Francis Murāns,  dzejnieks Aleksandrs Garančs (1909-1969, viens no pseidonīmiem Aleksandrs Malta), viņš atdusas Saulkrastu kapos pie trim kuplām liepām, kurām blakus nolikts vienkāršs laukakmens, atvests no Maltas upes krastiem (A. Eglājs, Karogs, 01.02.1985.).

Smaidam– “Seikais feļetons “Streids turpynojās...”

Uz kuru pusi tak Maltas upe? Maltā šoka, ka tei tak pi jīm. Turpretim ružinīši apgolvoj, ka nu nazyn kaida laika upe sokuse tecēt ačgōrni. Kotru dīnu paršū jautājumu izaceļ streidi. Sasateikūt pi sabrukušo tylta, kas atsarān uz pogostu rūbežom, ružinīši un maltonīši sōc sasaukt.
– Kōtod jyus naremontejit tyltu? – vaicoj vīni.
– Tylts uz jyusu zemes, – atbiļd ūtrī.
– Kaida te runa par zemi! Pasaver tu uz yudini, tak taču kuruz jyusu pusi!
– Dokumentūs tys tak nav raksteits. Un lai ari uz myusu pusi, tūmār yudiņs taču tak nu jyusim.
Kas lai zyna, kai izaskate
itu tōļōk streidi, bet īnaida pylnom pusem naizadeve pīkļyut tyvōk vīnai ūtrai tōpoša tylta nadareiguma dēļ. Pōrdrūšnīku mēginōjumi forseit upi ar tylta paleidzeibu vīnmār beidzās nūpītnom naveiksmem. Drūšōkī Maltas mašinu un traktoru stacijas pōrstovi, laigon īvārōja vysus pīsardzeibas nūteikumus, tūmār izjauce pādejōs tylta sejas. Mozlīt sekmeigōkpōri upei teik Sylmolas kūdras fabrikas direktors b. Sabinins, na bez riska nūgōdōdams kūdru nu vīna upes krosta uz ūtrū.
Prūtams, ka i Maltas MTS, i Sylmolas kūdras fabrika varātu samīrynot naidā sanōkušōs puses, izsyutāt strōdnīkus tylta remonteišonai, bet sprīdelēt par upestecēšonu daudz vīglōk,nakai byuvēt.
Streidi pōrnasti uz Maltas pogosta izpyldkomitejas prīkšsādātōja Konstantina Ragozina un Ružinas pogosta izpyldkomitejas prīkšsādātoja Porfirija Krasnovakabinetim. Vīna puse rōda uz ūtru, bet tymā pat laikā pōri upei navar ni pōrbraukt, ni porīt.
Divus godus ružinīši ar maltonīšim streidōs. Un par kū streidōs? Tylta remontam vajaga 10 kubikmetru kākmaterialu un 5 strōdnīki pīcom dīnom.
(
Avots: N. Kedrovs, “Pa Staļina Ceļu” (Rēzekne), Nr.51 (18.06.1948).)

Un visbeidzot  – Maltas upi tieši Maltā apjož trīs lielāki tilti: iebraucot ciematā no Rēzeknes puses,  aiz Maltas KN un vēsturiskais - pie Rozentovas baznīcas. Skaistu tradīciju iedibinājis Maltas KN, kad katru gadu Līgosvētkos Maltas upē tiek palaisti vainadziņi. Bet 2017. gada maijā laukumā aiz kultūras nama, kur līkumu met Maltas upe, tika iestādīti 14 ozoli, veltīti Latvijas simtgadei! Ticēsim, ka tie šalks simtiem gadu kopkorī ar Maltas upes ūdeņu čalām...

Atsauces:

1 - laivaslatgale.lv

2 dekaini.lv

3 – Slownik geograficzny krolestwa Polskiego i innych krajow slowianskich. Tom VI – Warszawa, 1885, str.80

4. – grāmata “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās”, 2018.

 

 

 

 

Sagatavoja Skaidrīte Svikša,  apkopojot informāciju pasākumam “Maltas upes krastu stāsti”

 

 

Par labu tradīciju Maltas pagasta bibliotēkā ir kļuvis notikums, kad gada sākumā to apmeklē 1. klases skolēni. Saulainā februāra dienā pie mums ciemojās 1.b klases skolēni ar skolotāju Valentīnu Ružāni.

Lielākā daļa no bērniem bibliotēkā bija pirmo reizi. Daži bija ciemojušies iepriekš ar vecākiem, brāļiem vai māsām.  Bērni jau ir iemācījušies lasīt, tāpēc jāķeras pie grāmatu lasīšanas.

Sākumā jaunos lasītājus iepazīstinājām ar bibliotēkas telpām, plašo grāmatu klāstu. Noskaidrojām, kur atrodas enciklopēdijas, vārdnīcas, uzziņu literatūra, žurnāli un galda spēles. Centāmies atbildēt uz jautājumu, kas ir bibliotēka un kādam nolūkam tā kalpo.

Trešdiena, 02 Marts 2022 08:36

Bibliotēkā svin Pasaku dienu

Ik gadu 26. februārī pasaulē atzīmē starptautisko Pasaku dienu jeb Pasaku stāstīšanas dienu, tādēļ Maltas pagasta bibliotēkā ciemojās Maltas vidusskolas 2.b klase ar skolotāju Ludmilu Maslobojevu, 3.c klase ar skolotāju Valiju Rudzišu un 3.a klase ar skolotāju Rasmu Afanasjevu.

Skolēni azartiski piedalījās viktorīnā “Ciemos pie pasakas”, kur apliecināja zināšanas par pasakām, to varoņiem un mīlestību pret pasaku lasīšanu. Pasākuma dalībnieki minēja pasakas pēc nelieliem to fragmentiem, atbildēja uz jautājumiem par varoņiem, centās atminēt pasakas pēc bildēm. Par centību un aizrautību bērni tika pie saldām balvām.