Taču – līdzekļi, ar kādiem daudzi īstenoja šo ideju, liek domāt, vai idejas īstenošanas vārdā visi līdzekļi der, ja tie nes postu un iznīcību. Nacionālā pretošanās kustība vēl ir salīdzinoši maz pētīta, arī valsts līmenī. Maltas muzejs vāc atmiņu stāstus arī par šo laiku, jo tā uzdevums ir fiksēt cilvēku stāstus neitrāli un objektīvi. Diemžēl stāsti nav viennozīmīgi, jo metodes ne vienmēr attaisnoja brīvības cīņu skaisto ideju.

Diemžēl vairāki no tiem nes skarbu patiesību, kuru negribētos dzirdēt, jo tas noņem pozitīvo auru vēstījumam par brīvības cīnītāju idealizēto patriotismu un cīņām pret padomju varu. Pat vairāk. Šie stāsti ir apliecinājums tam, ka šo cilvēku darbības rezultātā tika aplaupīti un nogalināti mierīgie iedzīvotāji...

Nav šaubu, ka starp mežabrāļiem bija arī patiesi brīvības cīnītāji, kuri bija gatavi atdot savu dzīvību brīvības vārdā. Dziļā cieņā noliecam galvu viņu piemiņas priekšā. 2023. gada vasarā notika ekspedīcija pa “Maltas lūšu” sakarnieces Veronikas Tenčas-Goldmanes likteņpieturām; viņa par sadarbību ar partizāniem gandrīz gadu turēta Rēzeknes cietumā un izsūtīta uz Noriļsku.  Apmeklējām vietas, kas saistītas ar viņas dzīvi un darbību: dzimto māju vietu, piemiņas akmeni “Maltas Lūšiem”, skolas vietu Rozentovā, partizānu bunkura vietu Baldas mežā, Rēzeknes cietuma vietu. Arī tādā veidā var turēt dzīvu piemiņu. Pasākums bija saturiski un emocionāli bagāts, izzinošs, vērienīgs, aptvēra ģeogrāfiski plašu teritoriju. Tas viennozīmīgi bija patriotismu stiprinošs piemiņas pasākums.

2022.gada 17. martā pirmo reizi Latvijā atzīmēja Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Arī Rozentovā pie Nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju  piemiņas akmens notika Maltas vēstures muzeja organizēti pasākumi 2022. un 2023. gadā.

Ziedi un svecīšu liesmas – netveramā piemiņas saikne, godinot brīvības cīnītājus.

Silvija Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja