Genovefa Strode nāk no Gaigalu dzimtas. Bērnību pavadījusi Ružinas pagasta Kovaļevkas sādžā, bet ar vecākiem un brāļiem bijuši “Borovys tierga” un Borovajas/Maltas notikumu aculiecinieki. No laukiem kopā ar mammu bijuši spiesti bēgt (tēvs ticis izsūtīts), devušies uz Rēzekni, tad darba gaitās uz Rīgu, bet 50 gadu vecumā (sasniedzot izdienas pensiju), atgriezusies Rēzeknē. Vasaras kopā ar brāli Juri Gaigalu pavadīja Maltā pie brālēna Antona Pranča. Ar ticību Dievam aizvadīts viss mūžs: piedalījusies maija dziedājumos pie krusta Krišjāņa Barona ielā, katru gadu kapusvētkos piederīgo atdusas vietās – Rozentovā ap sevi pulcināja radu saimi. Kad kustēties kļuvis grūtāk, Svētās Mises klausījusies Latgales Radio.

Maltas vēstures muzejā ir zīmīgi un ļoti vērtīgi dāvinājumi no Gaigalu ģimenes, bet trim ir vislielākā saistība ar cienījamo kundzi: Sv. Genovefas svētbilde, pašas Genovefas šūtā sava kāzu kleita (visu mūžu bijusi prasmīga šuvēja) un kundzes dokumentos saglabātais velosipēda pirkuma līgums ar ebreja Ruvina Vainštoka, ko dēvēja par “Maltas miljonāru”, oriģinālo parakstu.

Genovefas kundze atmiņās par pirkumu stāstīja: “Jam beja leli veikali ar nūlyktovom, īpierka vysu kū – i lynus, i svīstu. Pīmiņu – ar tāvu aizvedem lynus i Vainštoks soka jam: “Oi, Jazup, kai ta tova meita bez ritiņa, – cyti brauks, jei īs kōjom”. Jī obi aizgōja i atsagrīze ar jaunu ritini i kurpem iz augstim papīžim. Beju tik laimeiga!”

Lai arī pārbaudījumu pilns, bet krāšņs un bagāts mūžs Genovefai no stiprās dzimtas. Mums bija tas gods tikties ar cienījamo kundzi Maltas vēstures muzejā Baltā galdauta svētkos, lai godinātu brālīša Jura (viņiem bija ļoti siltas un sirsnīgas attiecības) piemiņu. No Genovefas kundzes var smelties un veldzēties sirsnības un labestības strautā.

Lai silts dzīves rudens, lai sirdsmiers un gaišas atmiņas par gadu virtenē savirknētiem 100 gadiem! Paldies par muzejam atstātajiem dārgumiem.

Silvija Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja