“Mēs visu mūžu nākam mājās*”
šie vārdi visspilgtāk raksturo šīgada Maltas Goda pilsoņa izvēles motivāciju. Katram cilvēkam ir mājas un/vai atmiņas par tām, kas kļūst par dzinuli un dod spēku vēsturisko un dzīves atbilžu meklējumos. Svarīga ir apziņa, ka esi paveicis ko noderīgu dzimtai, novadniekiem, bet lielākais gandarījums ir būt novērtētam dzimtajā pusē un jaunajā paaudzē, kas nu saimnieko tajā.
Pa baltu ceļu mājup atbrauca arī maltiešu Goda viesis – fotovēsturnieks, lielākā autoritāte Latvijas fotogrāfijas vēsturē Pēteris Korsaks, kuram pateicībā dzimtās puses ļaudis bija sagatavojuši vairākus pārsteigumus, jo viņš šogad, tāpat kā Malta, atskatās uz 85. gadskārtu.
Pateicība Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajai padomei, kas ierosināja šo apbalvojumu atjaunot, un Maltas apvienības pārvaldes vadītājam Edgaram Blinovam par operatīvu iesaisti un atbalstu iniciatīvai. Arī šīgada nominanta izvēlē īpaši izveidotai komisijai diskusijas neraisījās, jo bija skaidrs – jāvērtē cilvēka paveiktā nozīmīgums un nav jādzīvo konkrētā vietā, lai darītu kaut ko vērtīgu tās labā. Pēteris Korsakam goda nosaukums piešķirts “Par Maltas vārda popularizēšanu Latvijā un pasaulē, kā arī ieguldījumu dzimtā pagasta kultūrvēstures, vēstures izpētē un novadnieku piemiņas saglabāšanā”.
Daudzi noteikti vēlas uzzināt, kāpēc tieši šim cilvēkam piešķirts pagasta augstākais apbalvojums. Tad nu informācija tiem, kas dažādu apstākļu dēļ līdz šim neko vai maz zinājuši par izcilo novadnieku.
Maltas ciemata nosaukuma vienaudzis Pēteris Korsaks dzimis Maltas pagasta Višķeru ciema “Londā” 1937. gada 15. decembrī. Pēc Maltas vidusskolas absolvēšanas 1958. gadā devies uz Rīgu, bet pilnīgi citu apstākļu dēļ nekā pašlaik no laukiem bēg mūsu jaunatne… (Viņa dzimtu pamatīgi skāra 2. Pasaules kara traģisms un bijis spiests “iefiltrēties galvaspilsētas burzmā”). Izmācījies par elektrosakaru mehāniķi un ekstrūzijas mašīnu operatoru, taču sevi atradis fotogrāfijas pasaulē, kas bijusi tuva kopš skolas laika (izglītojies Ņujorkā, Losandželosā, Krakovā, Vīnē u.c.), bijis izstāžu kurators kopš 1975. gada, līdzdarbojies 14 enciklopēdiju tapšanā, arī “Nacionālās enciklopēdijas” (2018) redkolēģijas loceklis, konsultants. Jaunākās viņa grāmatas: “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki” (2019), “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gs.” (2021, līdzautors), “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda” (2022). Daudzo nopelnu klāstā svarīgs fakts – viņš ir viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinātājiem, kur izveidojis pastāvīgu ekspozīciju «Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839–1940».
Dzimtajā pusē P. Korsaks ir viesojies vienmēr, bet atgriezies ar darbiem, kas paliks nākamajām paaudzēm. Tuvību savām saknēm stiprinājis, piedaloties daudzos fotoplenēros, 1992. gadā iemūžinājis Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” atklāšanu, 2017. gadā – pirmā Latgales kongresa simtgades un tās pieminekļa atklāšanu Rēzeknē. Latvijas simtgades gadā pēc viņa iniciatīvas tapa piemiņas zīme “Nacionālo partizānu “Maltas lūši” un viņu atbalstītāju piemiņai” (Rozentovā). Tieši viņš cēlis gaismā viņu sakarnieces, Maltas pagastā dzimušās literātes Veronikas Tenčas-Goldmanes dzīvesstāstu, iniciējis un koordinējis viņas grāmatas “Vējos izkaisītie” (2018) izdošanu un izdevis arī viņas dzejoļu izlasi “Sirmā stundā” (2021), tās noformējumam izvēloties maltietes Māras Kancānes zīmējumu. Tāpat viņa pētījumi un fotogrāfijas izmantoti grāmatā “Maltas pagasts pētījumos un atmiņās” (2018, viņu dēvē arī par “barikāžu fotogrāfu”, jo arī to laiku iemūžinājis daudzās fotofilmiņās). Būtisks ir viņa ieguldījums grāmatā “Latgales fotogrāfi”, kur viņš pirmais ir apkopojis Maltā darbojušos fotogrāfu dzīves faktus. Jāpiemin, ka viņš ir arī laikraksta “Latvija Amerikā” speciālkorespondents un par aktivitātēm mūsu Maltā ir vēstījis lasītājiem arī otrpus okeāna.
Lai arī P. Korsaka veikums jau ir novērtēts valsts līmenī (Triju Zvaigžņu ordenis, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija, Spīdolas balva u.c.), tomēr pagasta apbalvojums ir mūsu – viņa novadnieku – cieņas apliecinājums.
***
“Laiks iedegt sveces.. par tiem, kas būs,
Par tiem, kas bijuši un paliks,
Par tiem, kas izdomāja mūs*”
Paaudzes, dažādas jomas un notikumi satiekas Pētera Korsaka fotogrāfiju izstādē, kas Maltas Kultūras namā atklāta Valsts dzimšanas dienā un būs skatāma līdz 18. decembrim.
Šīs ceļojošās izstādes pirmais pieturas punkts bija Latgales Kultūrvēstures muzejs Rēzeknē, kur bija skatāmas 59 fotogrāfijas. Ar LKM Mākslas nodaļas vadītājas Ineses Dundures vārdiem “Lai beidzot maltieši iepazīst savu izcilo novadnieku” uz Maltu atceļoja 33 no tām, kā arī klāt nākušas vēl divas jaunas. Fotogrāfijās redzama vien daļa cilvēku, kuri bijuši nozīmīgi mūsu novadnieka dzīvē, taču caur tiem viņš tuvinājies dzimtajam pagastam.
Īpaša vieta izstādē ir vēsturiskajām fotogrāfijām, kurās redzams viņa tēva brālis Jānis Korsaks (Rēzeknes valdes darbinieks) kopā arī ar Latgales teātra aktieriem un darbiniekiem, kā arī fotogrāfija, paraksts un pirkstu nospiedums no J.Korsaka aresta lietas. Tāpat izstādē līdztekus daudziem maltiešiem zālē “pulcējas” tādas personības kā Jāzeps Pīgoznis, Jānis Klīdzējs, Ēvalds Vasiļevskis, Anna Rancāne, Broņislavs Spridzāns, Henrihs Soms, Jānis Gleizds, Renāte Lazdiņa, Andrejs Jansons, Romualds Ancāns, Anatolijs Danilāns, Andris Slapiņš, Miķelis Gruzītis, Broņislava Martuževa u.c. Tik tiešām telpā bija jūtama dižgaru klātbūtnes aura, kuri valsts svētkos Maltā bija sapulcējušies, pateicoties P.Korsakam.
Izstāde Maltā izvērtās īpaši emocionāla, jo to apmeklēja tikai tie cilvēki, kuri cienījamo fotogrāfu ir iepazinuši, novērtējuši un katrs savā ziņā var saukt par “savējo”: Maltas apvienības pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs, žurnāliste un politiķe Anta Rugāte, fotogrāfs un uzņēmējs Igors Pličs, Andrejs Rudzinskis (Boņuka lomas atveidotājs filmā "Cilvēka bērna"), Marija Podnieka (bijusī Maltas vidusskolas direktore), Silvija Pīgožne (Maltas vēstures muzeja vadītāja), Anita Laizāne (Silmalas pagasta Kruķu bibliotēkas vadītāja), Līga Tulinska (tautas lietišķās mākslas studijas “Tīne” vadītāja).
Svarīga ir saikne starp paaudzēm un šī izstāde tam ir liecība – gan tiešā nozīmē (ar vēl gados jaunu personību iemūžināšanu), gan arī jaunās paaudzes pārstāvju interesi. Tā Maltas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Edgars Blinovs uzrunā uzsvēra fotogrāfiju nozīmību, jo fotoobjektīvs nākamajām paaudzēm iemūžina notikumus un cilvēkus, kas veido īsto vēsturi.
Vārds tika dots fotoizstādes “varoņiem”. Tālo ceļu uz Maltu mērojusī A. Rugāte uzsvēra, ka “pie savējiem braucot, attālums nav svarīgs” un atcerējās izstādē redzamās fotogrāfijas no pieminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunošanu Rēzeknē 1992. gadā un arī bija līdzi atvedusi 23 gadus senu fotogrāfiju pie minētā pieminekļa, kurā velobrauciena dalībniekus arī iemūžinājis Pēteris Korsaks.
“Es navarieju naatbraukt pi drauga, koleģa,” tā teica I.Pličs, kurš apmeklēja arī izstādes atklāšanu Rēzeknē un atgādināja vārdus, ko tur teica Alberts Sarkanis, proti, viņš salīdzināja P. Korsaku ar Livonijas Indriķi, jo Pēteris ir iemūžinājis divu laikmetu notikumus un personības, kas tādējādi ir ierakstīti vēsturē.
Patiesu cieņu apliecinoša bija A.Rudzinska ierašanās uz izstādi Maltā (viņš piedalījās arī pasākumā Rēzeknē pirms mēneša), kurš uzsvēra, ka izjūt sava veida ceļojumu laikā: pirmo tikšanos ar P.Korsaku viņš neatceras, tā bijusi 8 gadu vecumā Latgales Māras atklāšanā, taču nu – pēc 30 gadiem viņi tiekas jau otru reizi mēneša laikā un šis fakts iemūžināts divās fotogrāfijas, kas vēsta par abu personību tikšanos.
Arī maltieši pauda pateicību un prieku par novadniekiem izrādīto godu un izstādi. Marija Podnieka pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes vārdā pateicās Maltas vidusskolas absolventam, Silvija Pīgožne uzsvēra devumu pagasta vēstures izpētē svarīgu faktu un fotogrāfiju veidā. Savukārt Anita Laizāne nesa sveicienus no P.Korsaka vectēva Ādama Laizāna puses – Pustinkas, kurā viņš kādreiz uz savas zemes uzcēlis skolu apkārtnes bērniem un kurā mazdēls Pēteris pavadījis bērnību.
Saikni ar dzimto Maltas pagastu P. Korsaka dzīvē stiprāku darīja iepazīšanās ar partizānu “Maltas lūši” sakarnieci maltieti Veroniku Tenču-Goldmani un vēstījums par viņas likteni. Šajā svētku reizē sveicienus bija atsūtījusi viņas meita Ināra Paiča, vēstulē uzsverot: “Pieminekļa “Maltas lūšiem” atklāšana un mammas grāmatas “Vējos izkaisītie” prezentācija Maltas muzejā bija ļoti emocionāls brīdis.. Paldies, ka palīdzēji man atrast ceļu atpakaļ uz manu senču zemi Latgali.”
Pats Pētera kungs katram izstādes apmeklētājam pateicās, atsaucot atmiņā arī kopīgos mirkļus un darbus. Viņš ne reizi vien ar sāpi pieminēja savas dzimtas locekļu traģiskos likteņu, taču uzsvēra, ka nekad nav padevies un latgaliskajā spītā mudināja: “Turēsimies! Mums jāturas!”
***
Svētku vakara izskaņā atvadoties minēju dzejnieka Antona Kūkoja lietoto vārdu ”abpusapputeksnēšanās”. Jā, gan P. Korsaks, gan ikviens viņa izstādes varonis un dalībnieks piedzīvo šo abpusējas iedvesmošanās un koprades brīnumus, kas veido nozīmīgas frāzes, rindkopas un lappuses Latgales un Latvijas vēsturē. Paldies Dievam par šo iespēju – nokļūt dižgara uzmanības, uzticības lokā un fotoobjektīvā.
Jaunais Maltas Goda pilsonis mums ir spilgta paraugs tam, cik var paveikt ar mērķtiecību, rūpību, urdīgu prātu un latgalieša spītu! Savā apcerē “Kādi esam” grāmatā “Latgalietis XXI gadsimtā” viņš raksta: “Latgalietis ir tiešs, viesmīlīgs, labestīgs un arī skarbs, pamaz smaida, bet, ko nodomā, to noteikti paveic.. Latgales meitas un dēli nesavtīgi mīlēja savu zemi, ziedojot uz brīvības altāra pašu dārgāko, un dziļi mīl savu dzimteni arī šodien.”
Atbildēsim katrs sev – vai atbilstam šim aprakstam? Vai mīlam sevi, līdzcilvēkus, savu dzimto vietu un zemi?.. Lai mūsu mazie darbi bruģē stipru pamatu mūsu dzīves ceļam, lai mums visiem–
“Trīs zvaigznes naktīs ceļu rāda
Un karogs pleciem spēku dod.
Bet to, kas gaida ceļa galā
Būs katram pašam jāatrod*”
Raksta autore Skaidrīte Svikša (žurnāliste, izstādes kuratore)
* Rindas no grupas “Saldās sejas” dziesmas ”Novembris” (autori Uldis Marhilevičs un Guntars Račs)
