“Fotogrāfam jābūt ļoti asredzīgam, jāspēj saskatīt to, ko citi neredz. Jābūt mērķim: dokumentēt savu laiku, cilvēkus vai taisīt mākslu,” uzskata P. Korsaks. Viņa mērķis ir acīm redzams – dokumentēt, taču šajā gadījumā dokumentalitāte iegūst emocionālu fonu, jo cilvēku sejas, acis un stāvi ir atbalsojušies fotogrāfa dvēselē. Šī izstāde ir unikāla ar fotogrāfa izredzētiem Latgales ceļu stāstu vēstniekiem, kuri nav iekļuvuši lielgrāmatā “Latgalietis XXI gadsimtā”. Izstādes varoņi, šķiet, dažbrīd nemaz nav zinājuši, ka nokļūst fotoobjektīva rakursā, taču fotogrāfa acīs šie cilvēki ir Personības, kas atstājuši savus vārdus, teikumus un stāstus Pētera Korsaka dzīves grāmatā. 2017. gadā, sagaidot 80. jubileju, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā bija skatāma fotoizstāde “Personības manā dzīves ceļā”, kurā bija aplūkojamas P. Korsaka dzīvē svarīgas personības. Šoreiz laiks latgaliešiem!
Izstādes moto atspoguļo trīs Latgales dabas fotogrāfijas, kur baltais lielceļš apvij pakalnu, netālu pļavā ganās zirgi, bet krūmāju ielokā atmiņas uzjundī vecā lauku pirtiņa. Turpat - Latgales simboli, kas kā vēsturiskais mantojums dzīvo arī šodienā, – ticība, podnieka rokas un čaklie cilvēki. Lielu uzmanību autors ir veltījis dažādu paaudžu dzimtās Maltas puses iedzīvotājiem, arī pats piedaloties pagasta dzīvē ar vēsturisku likteņa pagriezienu piemiņas iemūžināšanu. Izstādi caurvij atskats uz 20. gs. 90. gadu fotomirkļiem, kur tverti tautai svarīgu notikumu dalībnieki un aculiecinieki. Līdz pat mūsdienām aizved vesela virkne fotoportretu, kur P. Korsaku visvairāk interesē cilvēka personības un emociju atklāsme.
Pēteris Korsaks dzimis Maltas pagasta Višķeru ciema “Londā” 1937. gada 15. decembrī. Pēc Maltas vidusskolas pabeigšanas 1958. gadā Rīgā apguvis elektrosakaru mehāniķa, tad ekstrūzijas mašīnu operatora specialitāti. 12 gadus strādājis Olaines Plastmasas pārstrādes rūpnīcā, tad Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā bijis izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs, Latvijas Institūtā – fotoeksperts un līdz pat 2008. gadam – Latvijas Fotogrāfijas muzeja galvenais speciālists. Ir pirmais Spīdolas balvas stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Gaismas balvas īpašnieks par mūža ieguldījumu fotogrāfijā, apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinātājiem un pastāvīgās ekspozīcijas “Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839–1940” autors. Vairāku grāmatu autors un līdzautors, jaunākās no tām “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki” (2019), “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gs.” (2021) , “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda” (2022) u.c.
“Padūmojit, kas jius asot, pīminit, nu kurīnes nōkat, un kū ar sovu vōrdu grybat pasacēt Latvijai!” šie latgalieša Pētera Korsaka vārdi lai ir kā vēlējums katram šīs izstādes apmeklētājam.
Aprakstu sagatavoja žurnāliste Skaidrīte Svikša, papildināja LKM mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure.
