LT Stable - шаблон joomla Книги
Otrdiena, 29 Marts 2022 10:36

Maltas trešā rozīnīte – krustceles [krystceli]

“Mums ir paveicies, jo Malta ir lielo ceļu krustcelēs, kas neļauj norimt rosībai un dzīvības elpai. Visi kaut kur brauc, dodas, steidzas. Lielajās krustcelēs izkāpjot, tu ieraugi pazīstamo veikaliņu logus, aptieku, autobusu pieturas namiņu, seno, balto mūra ēku, un zini, ka esi mājās,” tik izjusti un patriotiski esejā “Kā var tevi nemīlēt, Malta” raksta maltēniete, dzejniece, novadpētniece, bibliotekāre Elvīra Pinka. Viņas teiktajam pievienosies katrs, kurš pazīst Latvijas Maltu.

Piena upes – attīstības sākotne

1784. gadā Rēzeknes pilsētas un apriņķa zemju ģenerālmērīšanas laikā tapusi pirmā zināmā Maltas apkārtnes karte, kurā atzīmētas muižas, sādžas, ceļi, krogi, baznīcas, upes un ezeri, kā arī apraksts, kas sniedz senākās ziņas par Rozentovas muižu ar tās ciemiem. Pirmie veiksmīgas saimniekošanas un  tirdzniecības pamati krustcelēs veidojās jau Rozentovas muižas laikā Bogomoļcu laikā. 1897. gadā viņiem atļauj ierīkot divi tvaika katlus piena un krējuma pasterizēšanai muižā. Muižāierīkotās pienotavas produkciju, šķērsojot krustceles, veda uz Antonopoles dzelzceļa staciju pa tagadējo Stacijas ielu (sākumā ar zirgiem, pēc tam muižnieks iegādājās franču firmas kravas automašīnu; viss ceļš no muižas līdz stacijai bija bruģēts).Plaši pazīstami bija Rozentovas sieri - franču parauga apaļie sieriņi, bet pudelēs ar skrūvējamiem korķiem un uzrakstu “Rozentovo” iepildīto piena produkciju varēja ilgstoši uzglabāt un realizēt tālos Krievijas impērijas nostūros, kā arī Eiropas valstīs. Sanktpēterburgā atradās firmas galvenās noliktavas, produkcija tika vesta pa dzelzceļu, no turienes uz Varšavu, Londonu un citām Eiropas pilsētām.  Muižas produkcija Londonā 1903. gadā tika apbalvota ar augstāko balvu – Zelta medaļu.

Attālumi starp apdzīvotām vietām, pilsētām un ciemiem tika mērīti no pasta stacijām. Vēlākais pagasta centrs – Borovajas sādža sāka veidoties pēc Pēterburgas–Varšavas šosejas ierīkošanas 1836. gadā. Šī vieta kļuva par svarīgu ceļu krustojumu, ievērojami pieauga biznesa, tirdzniecības un transporta apjomi. Jauna apdzīvota vieta bija izdevīgā ģeogrāfiskā vietā – pie četru ceļu krustojuma un dzelzceļa. Šajā laikā tika būvētas Borovajas ciema pirmās mājas – zirgu pasta stacija ar iebraucamo sētu un krogu. Tā bija pirmā mūra māja ciematā, vēlāk parādījās tirgotavas un veikali. (Starp citu, 1928. gadā Borovajas ciemu gandrīz pilnībā nopostīja ugunsgrēks.) Zirgu pasta stacijas ēku komplekss ir saglabājies līdz mūsdienām. Maltas pasta stacijas ēka ir mazāku ceļmalas apmetņu vai ceļu krustojumu paveids, kam raksturīgs atšķirīgu ēku savstarpējs savienojums. (Bet fotogrāfa Pētera Stroda sieva Broņislava MVM pastāstīja, ka “Ulmaņlaikā Maltā bijuši veikali, tējnīca, kafejnīca. Daudz cilvēku bijis, ejot pa ielu, knapi varējis apmainīties”.)

Ja runājam par krustcelēm kā centru, ap kuru arī vēlāk attīstījās ciemats, tad jāmin daži citi fakti, piemēram: Maltas centrā 1946. gadā Pēteris Strods atver foto darbnīcu, turpat netālu  atradās arī Maltas tipogrāfija (20. gs. 50. gados, Stacijas ielā 90); Maltā tika uzbūvēts kinoteātris “Dzirkstele” ar 300 vietām (atklāts 1949. gadā), pienotava (1952. gadā), pasta ēkaun automātiskā telefonu centrāle(1972. gadā),darbojās lielākā Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) filiāle (kopš 1970. gada), Maltas rajona rūpkombināts, slimnīca (jaunā ēka uzbūvēta 1960. gadā), poliklīnika (1984. gadā), skolas, bērnudārzs u.c. iestādes, kas liecināja par ciemata attīstību.

 

Skats uz Maltas autobusu pieturu 20. gs. 60. gados. Tieši netālu no tās savulaik Maltā bijusi saldējuma bodīte

Beķerejas un tirgotavas.

Jāņa Igoveņa glezna, kurā attēlots skats uz dažām krustcelēs esošajām Maltas ēkām mūsdienās: senāko aptieku, kādreizējo beķereju un tagadējo “Borovos krūgu”

Maltas vēstures muzejā rīcībā ir Regīnas Gribustes (dz. Šmaukstele) atmiņas, kurās ir daudz interesantu detaļu:

“Maltā vairumtirgotāji bija veikalu un uzņēmumu īpašnieki. Bija brāļi Zaideļi, kuriem piederēja Solomenkā baranku ceptuve, kas atradās Rēzeknes–Daugavpils šosejas labajā pusē blakus ceļam krustojumam uz Silajāņiem. Arī Maltā īpašumā bija beķereja (konditorejas izstrādājumi) un  dzirnavas Maltas upes krastā. Tur, kur arvien vēl ir aptieka, arī bija aptieka, tā piederēja Zilberam, blakus tai bija  Zaidela beķereja, sauca par Janķeļa beķereju.  Blakus tai līdz Stacijas ielai bija  veikali.  Ceļā uz Rozentovu bijušajā Zirgu pasta ēkā bija desu darbnīca, krogs, audumu veikals. Pretī  tam Maltas-Rozentovas ceļa kreisajā pusē Šecera veikals, tajā varēja nopirkt visu nepieciešamo ikdienas vajadzībām. Uz Rozentovu  ceļš  bija bruģēts ar akmeņiem.  No centra Rēzeknes virzienā, aiz tagadējās autoostas bija Salceviča veikals, tajā varēja nopirkt konfektes, šokolādes figūriņas, citronus, garšvielas un citus gardumus (citrons maksāja 20 santīmus). Rēzeknes virzienā ceļa labajā pusē bija lieltirgotava ,,Turība” un tālāk tirgus laukums. Bija daudz veikalu arī stacijas virzienā.” Iepirkties uz Maltu arī vēlāk braukuši pat no Vidsmuižas pagasta. Valija Svikša (dz. Belkovska, 1952. gadā, dzīvojusi Maltas Trūpos) atceras, ka Maltas centrā bijusi īpaša saldējuma bodīte, sākumā braukuši ar zirgiem, vēlāk ar autobusu, kas gājis no Pustinkas.

Tāpat jāpiemin slavenais tirgotājs ebrejs Ruvins Vainštoks, ko dēvē arī par “Maltas miljonāru” (bijusi firma “R.Vainštoks un biedri”, bet 1936. gada 1. janvārī tā pārveidota par “vienpersonīga tirgotāja firmu “R.Vainštoks, Antonopolē”. Maltēnieši zina stāstīt, ka Vainštoka bode ir bijušais saimniecības preču veikals Stacijas ielā. Savukārt Ābrams Vainštoks bijis lielākais Latgales petrolejas tirgotājs, viņam piederējuši veikali Antonopolē, Viļānos, Aglonā.

“Borovys tiergs”

20. gs. 30. gados Maltas ciems kļuva slavens ar savu iknedēļas tirgu “Borovys tiergs”, uz kuru saplūda lauksaimnieki ar saviem ražojumiem no plašas apkārtnes, tas bija viens no lielākajiem apriņķī – apkalpoja sešus pagastus. Pirmās ziņas par to ir no 1921. gada, katru ceturtdienu nedēļas tirgus tika rīkots visu pirmās Latvijas Republikas pastāvēšanas laiku. 1926. gada tirgus vieta tika pārcel­ta uz pašvaldībai no Valsts zemes fonda piešķirtu zemesgabalu, kas atradās šosejas tuvumā. Līdz tam tirgus tika noturēts nomaļā, mitrā un pašvaldībai nepiederošā vietā. 1939. gada vidū viens no priekšzīmīgāk ierīkotiem tirgus laukumiem atradās Maltas ciemā. Liels pieprasījums bijis pēc šejienes meistaru gatavotiem ratiem, ragavām (1893. gadā Borovajā strādāja 26 ratnieki, 19 ādu miecētāji, 13 mucenieki, 11 kurpnieki, galdnieki, kalēji).  Tirgus laukums bija pie kultūras nama. Arī mūsdienās kā šīs tradīcijas turpinājums ir pie KN notiekošais “Borovys godatiergs” Maltā pavasarī un rudenī ar tirgošanos un plašu programmu. (Attēlā - mākslinieka Jura Gaigala vēsturiskais atmiņu zīmējums.)

R. Gribustes atmiņas: “Maltas tirgusdarbojās tikai ceturtdienās. Pastāvīgie tirgotāji bija uzbūvējuši salaškas [kioskus]. Tajā zemnieki savu saražoto produkciju  tirgoja brīvi izkārtojot preci uz zemes vai ratos, vai grozos, turot rokās, saslietus grābekļus, kātus izkaptīm un lāpstām utt. Varēja nopirkt visu: sākot ar graudiem, miltiem, sviestu, sieru,  augļiem, beidzot ar sivēniem un citiem mājdzīvniekiem. Tirgotāji bija gan no Maltas pagasta gan no Silajāņiem, Feimaņiem, Pušas, Andrupenes, Zosnas u.c. apdzīvotām vietām. Manam tēvam Jezupam  Šmaukstelim arī bija savs kiosks – neliela koka celtne no sarkanīgi brūni krāsotiem dēļiem, bez stiklotiem logiem. Preces ar zirgu no Solomenkas atveda ceturtdienās agri no rīta , tēvs palika izvietot preces un tirgot. Braukuši iepirkt preces uz slaveno Ķuzes saldumu veikalu Rēzeknē.

Paralēli pastāvīgai tirdzniecības vietai Maltas tirgū no pavasara līdz rudenim notika izbraukuma tirdzniecība uz apdzīvotām vietām, kur bija katoļu baznīcas un  kur  pulcējās tauta uz atlaidu dievkalpojumiem, piemēram, Rozentovā 14. septembrī (Kristus paaugstināšanas diena), kad tirgošanās notika 1 diena, bet dievkalpojumi notika 2 dienas, tad brauca uz 2 dienām, uz Aglonu brauca uz 3 dienām. Brauca uz Pušu, Zosnu, Ciskādiem [Sokolovku], Galēniem, Pieniņiem. Baznīcas tuvumā tirdzniecībai bija ierādīta vieta. Tirgotājiem bija jāievēro stingri noteikumi. Tirgošanās bija atļauta no rīta līdz Sv. Misei, starplaikā starp Sv. Misi un Vesperi un pēc Vespera, tad varēja tirgot tik ilgi, kamēr ir pircēji. Sv. Mises un Vespers laikā māte piedalījās dievkalpojumā, tēvs pārsedza preci ar speciālu pārsegu un apsargāja. Ja brauca uz 2 vai vairākām dienām, tad guļas vieta bija iekārtota zem ratiem.”

Secinājums – tagadējais Maltas ciems attīstījies, pateicoties lielu ceļu krustojumam, attālumam no pilsētas un tirgum.

Bronislava un Jezups Šmauksteļi izbraukuma tirdzniecībā, 1938. gads

Sienu gleznojumi

Par savdabīgām krustceļu nozīmības vēstures liecībām Borovajā/Maltā mūsdienas ir kļuvuši gleznojumi uz sienām. Maltas centrā ir apskatāmi divi: 2016. gadā sienu uz ēkas 1. Maija ielā 50, apgleznoja mākslinieces Grieta Butjankova un Anastasija Bikova, bet 2021. gadā, svinot Eiropas kultūras mantojuma dienas” uz jaunatvērtā “Borovōs krūga” (1. Maija ielā 47) sienas tapis vēl viens gleznojums, tā autore māksliniece Jana Indričāne.

 

 

 

 

***

Krustcelēm piedēvē maģiskas īpašības, taču asfalts un grants slāpējot to spēku un magi uzskata, ka autoceļu krustojumos gandrīz neesot maģiskās enerģijas. Tāpat pieļauj, ka krustceles uzkrāj lielu maģisko spēku, ja tās ir vismaz simts gadu vecas. 100 gadus Maltas krustcelēm varam saskaitīt, taču ar maģiju būs sliktāk. Iespējams tāpēc, ka viens no četriem lielajiem ceļiem aizved uz trim baznīcām.

Bet tas viss ir prātojumi. Fakts paliek tikai tas, ka tagadējā Malta izsenis atradusies izredzētā vietā. Bija laiki, kad tās labā slava skanēja tālu, bet arī Malta neizbēga no bēdīgām pārmaiņām, kas piemeklēja daudzus ciematus juku laikos.

Taču priecē vēsmas, kas pašlaik acīm redzamas Maltas krustcelēs – tiek atjaunotas senās ēkas un ienāk mūsdienīgas idejas. Tas nozīmē, ka jāliek lietā latviešu tautas ticējums – “jauna gada vakarā stāv uz krustceļiem, lai nauda būtu”. Lai padoms noder ikvienam, kurš vēlas, lai Malta atkal būtu slavens centrs!

 

Skats uz Maltas krustcelēs atdzimstošajām ēkām, 2022. gada martā

Sagatavoja Skaidrīte Svikša (sadarbībā ar Maltas vēstures muzeju)

izmantotas MVM un S.Svikšas foto