ALEKSANDRS VISOCKIS(1973) ir podnieks no Maltas. 40 gadu vecumā pievērsās gan tradicionālajai Latgales keramikai, gan veidoja darbus japāņu tehnikā “Nerikomi”. Savos darbos eksperimentē ar glazūrām un dažādām faktūrām, aktīvi apgūst Latgales keramikai raksturīgās formas, krāsas, simbolus. Darbus veido gan reducētās keramikas tehnikā, t.s. “Latgales melnā keramika”, gan veido tradicionālo glazēto keramiku.
Meistars – amatnieks, kā viņš sevi dēvē, ir piedalījies kopīgajās Latgales podnieku izstādēs “Podnieku dienu” ietvaros, viņam ir bijušas divas personālizstādes. Aleksandra Visocka pirmā personālizstāde “Ceļš uz keramiku” notika 2016. gadā Maltas vēstures muzejā. . Sadarbojoties ar Maltas vēstures muzeju, ir veidojis suvenīru zvaniņus ar uzrakstu “Malta – Borova”, kas tiek izmantoti reprezentācijas nolūkos.
2017. gadā Aleksandrs Visockis piedalījās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja veidotajā izstādē “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”, kas bija veltīta Latvijas simtgades svinībām un Latgales kongresa simtgadei. Podnieks veiksmīgi sadarbojas ar muzeju “Andrupenes lauku sēta”. Aleksandrs aktīvi piedalās podnieku darbnīcā keramikas cepļa kurināšanā, muzeja veidotajās izstādēs un pasākumos.
JĀNIS IGOVEŅS(1941) dzimis Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Lielo Batņu ciemā. No 1992. līdz 2005. gadam vadījis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļu, 1994. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis mākslas maģistra grādu vizuāli plastiskās mākslas apakšnozarē. J. Igoveņa talants izpaužas koktēlniecībā, koka restaurācijā, glezniecībā, reklāmmākslā un kultūras norišu organizēšanā. Mākslinieks izstādēs piedalās jau kopš 1967. gada.
Gleznās poetizēta dzimtās puses daba – zaļie meži, zemes gaišie ceļi, saules izrotātie zilo ezeru ūdeņi – Rāznas ezers, Dziļūta ezers – un ziedu kompozīcijas. J. Igoveņs nāk pie skatītāja ar atklātu Latgales dabas tēlu. Mākslinieks mīl pārsteigt ar veiksmīgiem eksperimentiem eļļas krāsās. Dekoratīvajā glezniecībā J. Igoveņam svarīgs ir ne tikai zīmējums. Gleznieciskās emocijas viņš mēdz risināt gan dekoratīvā otas triepienā, gan intīmā, savdabīgā svītrinājuma manierē, radot telpiski ažūrainu ilūziju. Gleznotāja J.Igoveņa otu un krāsu paleti interesē apkārtējā dzīve, novada cilvēki, daba, zemes augļi, ziedi.
Autora personālizstādēs eksponēti Latgales atmodas kultūras darbinieku portreti, gleznoti vēl akadēmisko prasību iespaidā, lauku ļaužu darba dzīves tēmām veltītas figurālās kompozīcijas zemes krāsu piesātinātā kolorītā apliecina autora gleznu varoņu alkas, zemes saņemšanas prieku un dzīvotgribu. Ir tēlotas dzimtās puses – Kaunatas pagasta dabas raksturojums visos gadalaikos, saules gaismas sulīgais iegleznojums ar paletes nazi strikti sevi piesaka un vienlaicīgi raksturo autora rokrakstu. Dekoratīvās glezniecības koncepcijas izvēle māksliniekam ir strauji, temperamentīgi, svaigā gleznojumā atklāt dabas tēlu.
Daudzveidīgu pārsteigumu pārpilnas, krāsu toņu polihromijā ir ziedu kompozīcijas, kurām, ja gribam, varam ticēt, ja nē, tad varam apbrīnot mākslinieka bezpriekšmetu asociatīvas glezniecības fantāzijas spēku kā Dieva dotu dāvanu. Talantīgi apgleznotajos audeklos zemes augļu pārpilnās kluso dabu kompozīcijās autora meistarības, virtuozitātes apliecinājums izskan kā pateicības mūzika cilvēkiem par labu darbu. Viņa gleznās noteikta vērtība ir gaismai. Ar tās palīdzību krāsas pārtop toņos, formas stilizējas gan ainavā, gan klusajā dabā, kā arī smagā roka muzikālo ritmu pārņemto jauniešu pašizteiksmē. Autors nediktē savu patiesību, bet rosina saskatīt, apliecināt latviešu glezniecības izpratni. Viņa radītā glezna ir dabas tēla intīmā analīze krāsās.
Mākslinieks J. Igoveņs nāk pie skatītāja ar atklātu Latgales dabas tēlu. Viņš nebaidās no plānveidīgiem eksperimentiem, bet, kur ir eksperimenti, tur ir meklējumi, bet, kur ir meklējumi, tur ir atklājumi. (No bukleta “Jānis Igoveņs”, sastādītājs un mākslinieks Pēteris Gleizdāns (2008).)
Sagatavoja Jana Indričāne, MVM krājuma glabātāja
