Aizejošais rudens liek mums aizdomāties, pieminēt aizsaulē aizgājušos mīļos cilvēkus, krītošās lapas uzdzen skumjas. Tikai labestība un sirsnība vienam pret otru dara pelēko ikdienu gaišāku...
Šis gadalaiks īpaši mīļš bija mūsu novadniekam, gleznotājam, maltēnietim Broņislavam Pavlovskim. Rudenī, braucot pa dažādiem ceļiem un celiņiem, varēja ceļa malā ieraudzīt mākslinieku ar otu rokā, uz molberta atstājot Latgales rudenīgās nokrāsas. Nu jau mākslinieks raugās uz mums no mākoņu maliņas, bet viņa gleznotās ainavas nav zudušās. Tās uzrunā mūs. Tās varam vēlreiz apskatīt Maltas KN logos.
Mēs, kas tupinām vērot šīszemes gadalaiku maiņas, arī varam dāvāt ko paliekošu viens otram. Ieklausoties vēja zvanu melodijās, radīt jaunu – savu rudens melodiju. Vai arī savas rudenīgās sajūtas un pārdomas ietērpjot vārdos, varbūt kādu pamudināsiet uz pārdomām. Lai arī klātienē tikties nevaram, bet sarunāties un domām apmainīties taču varam!
Elīna Prusaka, Maltas KN vadītāja
