LT Stable - шаблон joomla Книги
Piektdiena, 29 Oktobris 2021 08:34

Maltas vēstures muzejā oktobra priekšmets – bronzas piesta ar stampu

Turpinām Maltas vēstures muzeja 30. jubilejai par godu katru mēnesi iepazīstināt ar kādu tā krājuma priekšmetu. Oktobrī ciklā “Parastu lietu neparastā vēsture” piedāvājam stampu un piestu – divu vienkāršu instrumentu kopumu, ko izmanto jau no akmens laikmeta līdz mūsdienām dažādu sastāvdaļu vai vielu pagatavošanai, tos sasmalcinot un saberžot smalkā pastā vai pulverī. Šis komplekts ir paredzēts izmantošanai virtuvē, laboratorijā un aptiekā. Piestas un stampas komplekts ir viens no senākajiem priekšmetiem, kuru  dizains jau gadsimtiem ilgi nav mainījies.

Maltas vēstures muzeja krājumā atrodas četras piestas. Šoreiz vēlamies pastāstīt par bronzas piestu ar stampu. Komplekts izgatavots aptuveni 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā. Muzeja krājumā nonācis 19.10.2020., to muzejam dāvinājis Maltas iedzīvotājs Māris Indričāns, komplekts piederējis viņa tēvam Anatolijam Indričānam.

Priekšmeta detalizēts apraksts.

Cilindriskas formas piesta ar paplašinātu augšdaļu, sānos divi saplacinātas lodes formas rokturi ar cilindriskām pamatnēm un zvīņveida punktotiem rakstiem abos piestas sānos rokturu pamatnes abās pusēs. Piestas korpuss ar riņķveida izvirzītām uz āru iedaļām un rievām. Stampa cilindriskas formas ar riņķveida uz āru izbīdītu iedalījumu vidusdaļā un gredzenveida rievām, abi stampas gali saspiestas lodes formā, viens gals lielāks. Piestas augstums 18 cm, augšējais diametrs 20,5 cm, apakšējais diametrs 14,5 cm. Stampas garums 31,5 cm, svars 12 kg.

Kas ir piesta un stampa? 

Piesta jeb miezeris ir ierīce, kas paredzēta dažādu cietu, bet trauslu materiālu sasmalcināšanai. Tas ir izturīgs bļodveida vai kausveida trauks ar biezām sienām un gludu iekšpusi, kurā ievieto sasmalcināmo materiālu, kuru berž ar piestalu – resnu nūjiņu ar apaļāku vai plakanāku galu, kas parasti izgatavota no tā paša materiāla, no kā piesta. Piestalu sauc arī par stampu vai stampiņu. Mūsdienās sadzīvē piestas izmanto virtuvē dažādu garšvielu smalcināšanai tieši pirms lietošanas, lai tās nepaspētu zaudēt aromātu; kā arī, lai iegūtu, piemēram, pūdercukuru. Atkarībā no tā, ko jūs izmantojat, dažādiem uzdevumiem ir dažādi piestu un stampu veidi. Piestas plaši lieto ķīmijas un farmācijas laboratorijās, lai sasmalcinātu vielas pirms analīžu vai reakciju veikšanas. Laboratorijās izmanto piestas no porcelāna, tērauda, misiņa vai ahāta. Piesta un stampa ir vieni no lielākajiem farmakoloģijas simboliem. 

Stampa un piesta ir divu vienkāršu instrumentu kopums, ko izmantoja jau no akmens laikmeta līdz mūsdienām dažādu sastāvdaļu vai vielu pagatavošanai, tos sasmalcinot un saberžot smalkā pastā vai pulverī. Šis komplekts ir paredzēts izmantošanai virtuvē, laboratorijā un aptiekā. Piesta ir raksturīga bļoda, kas parasti ir izgatavota no cieta koka, metāla, keramikas vai cieta akmens, piemēram, granīta. Stampa ir neass, nūjas formas priekšmets. Malumu, kas var būt mitrs vai sauss, ievieto piestā, kur ar stampas palīdzību saspiež un sasmalcina līdz vēlamajai tekstūrai.

Tie ir izmantoti pārtikas un ārstniecības preparātu pagatavošanā tūkstošiem gadu, un tie ir vieni no cilvēces visbiežāk izmantotajiem instrumentiem. Piesta un stampa tika aprakstītas Ebersas papirusos no Senās Ēģiptes, datētas ar 1550. gadu p. m. ē. Tas ir vecākais atklātais medicīnas literatūras avots. Tiek lēsts, ka piesta un stampa tika izmantotas 6000 gadus pirms tam pārtikas pagatavošanai, galvenokārt garšvielu malšanai. Piesta un stampa ir unikāli ar to, ka to dizains pēdējo 10000 gadu laikā ir palicis nemainīgs. Tos parasti izmantoja arī Ēģiptē kosmētikas pagatavošanai. Piesta un stampa ir minētas arī Vecajā Derībā – tās bija būtisks civilizāciju instruments visā pasaulē. Arī pie mums Latvijā šis priekšmets ir pazīstams jau kopš senatnes. Savukārt romiešu dzejnieks Juvenāls apraksta šo priekšmetu lomu ārstniecisko ziedu un tinktūru pagatavošanā. Piesta un stampa ir uzgleznotas aptieku plauktos itāļu freskās un 14. un 15. gadsimta ilustrācijās. Tie bija tik neatņemami darbarīki farmakoloģijas attīstībā. 2005. gadā Filadelfijas Zinātņu universitātē notika piestu un stampu izstāde, kurā tika demonstrētas to daudzās lomas kā praktiskiem instrumentiem, vēsturiskiem priekšmetiem un mākslas darbiem. Mūsdienās daudzās laboratorijās zinātnieki joprojām izmanto javas un piestas, lai sasmalcinātu ķimikālijas pulverī. Bet, lai gan dažas specializētās aptiekas joprojām tos izmanto, lai sajauktu zāles, to loma farmācijas nozarē tagad ir vairāk simboliska nekā praktiska: dažas aptiekas (tostarp, vienā brīdī arī Walgreens) savos logotipos izmantoja piestas un stampas attēlu.

Cietvielu ķīmijā piestu un stampu  izmanto, lai sagatavotu reaģentus cietvielu sintēzei. Līdz 20. gadsimta vidum un masveida zāļu ražošanas parādīšanās tos parasti izmantoja daudzos pielietojumos farmaceitiskajiem savienojumiem. Pirmo automātisko piestu un stampu  izgudroja F. Kurts Retšs 1923. gadā, šis produkts kļuva pazīstams ar nosaukumu "Retschmill", kas darbojās līdzīgi kā maļamās dzirnavas. Firmas Wedgewood piestas un stampas tika izveidotas 1759. gadā no noteikta veida māla vielas, līdzīgas porcelānam. Piestas un stampas var tikt izgatavotas arī no dažādiem materiāliem, kā, piemēram, porcelāna un koka. Jauktu materiālu izmantošana paredz lielāku izturību.

Kā pareizi lietot piestu un stampu?

Piestai jābūt piepildītai ar ne vairāk kā 5% no tās tilpuma, lai tajā būtu ērti sasmalcināt ievietotos izstrādājumus. Ir divi izstrādājumu apstrādes veidi: sasmalcināšana un saberšana jeb trīšana. Sasmalcināšanas laikā produkts tiek pakļauts atkārtotam spiedienam vai triecienam. Saberšana jeb trīšana ir stampas pastāvīga spiediena kombinācija ar apļveida kustībām piestā. Piemēram, lai smalki sasmalcinātu melno piparu, to vispirms sasmalcina un pēc tam saberž.

Piesta un stampa neatņemams palīgs virtuvē, bez kura senāk nevarēja iztikt.

Katrai saimniecei mājā bija vairākas stampas ar piestām, un katra no tām tika izmantota savā veidā. Graudiem bija piestas no 60 līdz 70 cm, kartupeļiem – 70 cm, sāls tika smalcināta 25 cm lielās piestās. Kaņepēm un linsēklām tika izmantotas 37 cm garas piestas. Arī tabakai bija sava piesta ar stampu, – tas bija vienīgais vīriešiem piederošs piestas un stampas komplekts, pārējie tika uzskatīti tikai par sieviešu sadzīves priekšmetiem.

Graudu sagatavošana ēdienu gatavošanai bija ļoti darbietilpīga. Pirmkārt, graudus vajadzēja atdalīt no grauda apvalka (cietās miziņas), izmantojot  piestu un stampu. Kad prosa vai griķi bija bez grauda apvalkiem par aptuveni 95%, graudi tika iebērti spainī un iznesti ārā. Uz zemes izklāja audumu, graudus bēra uz tā, bet graudu apvalki aizlidoja pa vējam. Tīri graudaugi tika savākti bļodā, mazgāti ar ūdeni. Tikai pēc šī procesa graudus varēja izmantot ēdiena pagatavošanā. Senāk saimnieces attīrīja no apvalkiem tieši tik daudz graudu, cik nepieciešams, lai vārītu putru ne ilgāk kā divas nedēļas, jo sasmalcinātie graudaugi, ilgstoši uzglabājot, varēja sākt bojāties un pelēt.

Profesionāli pavāri vai vienkārši virtuves entuziasti, kuri ilgojas savā ikdienas dzīvē ienest senu rituālu burvību, gan laboratoriju un aptieku darbinieki joprojām izmanto gadsimtiem ilgi pārbaudītus un drošus darbarīkus – piestu un stampu. Mūsdienīgās virtuves ir aprīkotas ar mirdzošām mašīnām, kas ir gatavas darboties, nospiežot pogu, lai sasmalcinātu svaigus garšaugus vai sistemātiski sasmalcinātu sēklas pulverī. Bet, pielietojot vien savus muskuļus, lai sastāvdaļas pārvērstu pastā vai pulverī, piesta un stampa palīdz pavāram izveidot saikni ar savu ēdienu. Šie divi rīki plauktā – neatdalāmi partneri, sola darbu, tuvību un elegantu apliecinājumu vienkāršu lietu noturīgajam spēkam.

Varbūt arī labi, ka šajā mainīgajā pasaulē pastāv nemainīgas lietas un vērtības. Saka, ka riteni nav otrreiz jāizgudro. Varbūt līdzīgi ir arī ar piestu un stampu? Fakts, ka šo priekšmetu ārējais veidols un pielietojums nemainās jau gadsimtiem ilgi, liecina par to, ka vēlreiz nav jāizgudro labas un praktiskas lietas. Droši vien savu lomu spēlē arī tas, ka neviena elektriskā brīnummašīna nespēj aizstāt šo pirmatnējo rituālu, kad cilvēks un darbarīks darbojas kā viens vesels un rodas kāds kulinārijas brīnums. Saka, ka arī garša šiem ēdieniem pavisam citādāka. Bet par to iesakām pārliecināties katram pašam. Varbūt ir vērts pameklēt vecmāmiņas skapīšos kādu sen aizmirstu piestas un stampas komplektu un pašiem pieredzēt garšas un smaržas ceļojumus cauri gadsimtiem.

Rakstu sagatavoja Maltas vēstures muzeja krājuma glabātāja Jana Indričāne

J.Indričānes tulkojuma fragmenti no vietnēm:

https://ru.abcdef.wiki/wiki/Mortar_and_pestle

https://cambridgeenviro.com/blogs/news/the-history-and-uses-of-the-mortar-and-pestle

https://www.theatlantic.com/science/archive/2016/01/mortar-pestle-object-lesson/423852/