Jana Indričāne Absolvējusi Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiāles grafikas apakšprogrammu (2012), pirms tam mācījusies Rēzeknes Mākslas un Dizaina vidusskolā vides dizaina izglītības programmā, pabeigusi Rēzeknes bērnu Mākslas skolu. 2007. gadā sākusi piedalīties mākslinieku kopīgajās izstādēs. Vairākkārtīgi piedalījusies Latgales mākslinieku darbu izstādēs Latgales Kultūrvēstures muzejā, Latgales reģiona mākslas izstādēs Marko Rotko mākslas centrā. Kopš 2011. gada kļuvusi par biedrības “Artistence” biedru, aktīvi piedalījusies biedrības rīkotajos pasākumos un izstādēs. Kopš 2016. gada vada grafikas darbnīcu apmeklētājiem Lūznavas muižā. Kopš 2018. gada Maltas bērnu un jauniešu centrā strādā par interešu izglītības skolotāju. Kopš 2019. gada strādā Maltas vēstures muzejā par krājuma glabātāju.
“Manos grafikas darbos melns un balts, gaisma un ēna, dzīvība un nāve, sievišķais un vīrišķais satiekas un veido simbiozi. Pretstati, kuri nespēj pastāvēt viens bez otra, kuri savstarpēji papildinās. Darbos ir daudz simbolu, kas atklājas pakāpeniski. Daži ir saprotami gan man pašai, gan citiem, bet ir arī tādi, kas saprotami tikai man. Darbos ir arī noslēpumainais, kas ir apslēpts citiem,” norāda autore. Savā diplomdarbā "Pašportrets ar gaismu un ēnu" viņa vēlējusies izpētīt un parādīt gan fizisko gaismu, gan garīgo – dvēseles gaismu. Tasizpildīts linogriezuma tehnikā, izmantojot smalku punktošanas metodi, un sastāv no diviem linoleja klišeju novilkumiem uz papīra, kuru izmērs ir 60x90 cm un kopā tie veido 120x90 cm lielu kompozīciju. Darba vienā daļā attēlota figūra, bet otrā – telpa, kas rada garīgu pārdomu atmosfēru.
Arī pēc akadēmijas absolvēšanas, turpinot radīt grafikas darbus vai zīmējumus, ir pievērsusies šīs tēmas turpinājumam. Dzīvības un nāves simboli iekodēti darbā “Mantojums” (gandrīz melna laukuma centrā balts un gaismas apmirdzēts tukšām acīm “lūkojas” dzīvnieka galvaskauss). Viens no jaunākajiem darbiem “Laiks ir iztecējis” ietver sevī dažādus simbolus (galvaskauss simbolizē mirstību, salauzts modinātājpulkstenis atgādina par dzīves īsumu). Laika ritējums un dabas cikliskums attēlots triptihā “Dzīves cikli”. Daudzos darbos kā simbols izmantots koks. Studiju gados akadēmijā mākslas vēstures un ikonogrāfijas lekcijās padziļināti iepazinusi grieķu mitoloģiju, un, piemēram, zīmējumā “Persefone” attēlota pazemes valdnieka Aīda sieva, kas mākslinieces interpretācijā attēlota kā mūsdienu sieviete, kuras blūze izrotāta ar granātābolu rakstu. Ķīniešu filozofijas, daoisma simbols Iņ un Jan kā savstarpēji papildinošies pretstati parādās arī darbā “Saikne”, kurā attēlota saikne starp vīrieti un sievieti, kā vienojošais elements un simbols izmantota tautiskā josta.
Nīderlandiešu grafiķis Moriss Kornēlijs Ešērs ir teicis:„Tas ko es dodu atklātībai, iznesu dienasgaismā, ir tikai viens procents no tā, ko esmu redzējis tumsā." Tas, kas tiek atklāts un iznests gaismā, ir niecīga daļa no tā, kas slēpjas ēnā,” norāda māksliniece.
Šī izstāde ir spilgts apliecinājums tam, ka mākslu pa īstam var izbaudīt klātienē, jo Janas Indričānes darbi ir ar vēstījumu un īpašu siltumu, neskatoties uz izmantojamo simbolu stereotipisko uztveri.
Laipni aicināti visi interesenti! Izstāde būs apskatāma līdz 22. oktobrim.
