Skolēnu grupas, kas apmeklēja muzeju, pēc stāstījuma par mākslinieku noklausīšanās tika aicināta izkrāsot baltu papīra mājiņu māksliniekam raksturīgās krāsās. Izrādās, ka bērnu pasaules uztvere ir ļoti tuva mākslinieka pasaules redzējumam (vai arī mākslinieka bērnu uztverei?). Uz ko mākslinieks atbild: “Man nav tik svarīgi, kā uztver manas gleznas. Es eju pats savu ceļu, tiecos uz to, lai varētu panākt tādu pasaules uztveri, kā to redz bērns, taču samērojot ar dzīves pieredzi un profesionalitāti.”
28. februārī tiekoties muzejā ar cienījamo mākslinieku Osvaldu Zvejsalnieku, visiem bija iespēja tuvāk iepazīt slaveno gleznotāju, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktoru, LMA profesoru, sabiedrisko darbinieku, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, Rēzeknes Goda pilsoni, latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” par mūža ieguldījumu laureātu. Apbūra mākslinieka cilvēciskais šarms, pilsoniskā stāja, silti raisījās sarunas par viņam nozīmīgām tēmām un notikumiem, piemēram, pieminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunošanu, par sadarbību, lai varētu tapt Lietuvas karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis Aglonas bazilikas dārzā utt.
Daudz jautājumu bija arī no interesentiem, lai labāk varētu izprast viņa gleznu vēstījumu. Nepārzinot profesionālos “knifiņus”, mākslas darbu uztverē dominē emocionalitāte, viņa krāsu valoda šķiet neierasti ekspresīva. “Pat mākslas pētnieki daudz diskutējuši par Osvalda Zvejsalnieka neparasto krāsu un toņu izjūtu, kas ir mīkla. Mākslinieka krāsu izjūta ir tiešs apliecinājums paša Osvalda personības īpašai individualitātei,” tā par mākslinieku saka Dzintra Bukeviča izdevumā “Osvalds Zvejsalnieks. Krāslava mūža garumā”.
“Emocionāli uzlādēta krāsa ir vienīgā īsti labas glezniecības pazīme. Līdzīgi kā skaņa mūzikā. Spēja dzirdēt krāsu ir Dieva dota, iemācīties to nevar,” saka mākslinieks. Tā kā O.Zvejsalnieks atzīstas, ka gleznas viņš uztver kā krāsās izteiktu mūziku, tad kopā ar mākslinieku ļāvāmies baudīt ne tikai krāsas, bet arī skaņas, ko ar flautas palīdzību uzbūra Marta Koroļonoka, atskaņojot latgaliešu tautas dziesmu apdares. Jāatzīst, ka mākslinieks labprāt klausās lietuviešu un latgaliešu tautasdziesmas, ilgu laiku tās tad arī gleznojis.
Pasākumā kuplā skaitā klātbijušie varēja dzirdēt arī aktīvas sabiedriskās darbinieces, cienījamās Annas Babres kundzes atmiņas par Atmodas laikā piedzīvoto un tā saucamās “Latgales Māras” (pieminekļa “Vienoti Latvijai”) atjaunošanu.
Osvalda Zvejsalnieka personība ir spilgts latgaliskās identitātes apliecinājums. Latgales kultūrtelpa nav iedomājama bez viņa profesionālās un sabiedriskās darbības. Tikšanās ar mākslinieku Maltas muzejā neapšaubāmi ir spilgts notikums muzeja pastāvēšanas vēsturē un ciemata kultūras dzīvē. Paldies visiem, kas par to izrādīja interesi!
Silvija Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja
