Kurš ir teicis, ka jāsvin tikai Ziemassvētki, Jaungads, Lieldienas?! Var svinēt arī pirmo pienenīti, pirmā stārķa atlidošanu, pirmo krāsaino kļavlapu, var svinēt satikšanās mirkli, arī valodu! Maltā tas tika darīts jau ne pirmo gadu: 2016. gadā Maltas Bērnu un jauniešu centrā ar Maltas vidusskolas skolotājām spēlējām “Valodas brīnumu lauku”, 2017. gadā cēlām gaismā Maltas pagasta dzejniekus, 2018. gadā Valsts valodas dienā godinājām mammas un apzinājām latviešu valodas skolotājas. Valoda dzīvo mūsu vidū ik dienas, katrā notikumā un katrā cilvēka, ko sastopam.

Valsts valodas svinēšana nav jaunums, tomēr līdz šim tie bija “neoficiāli” svētki, kurus kopš 2012. gada rīkoja Rakstniecības un mūzikas muzejs ik gadu 13. maijā ar mērķi Jura Alunāna dzimšanas dienā radošā un mūsdienīgā veidā svinēt faktu, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda.  Taču šogad, pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma, Valsts valodas diena iekļauta svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā, un turpmāk to svinēsim 15. oktobrī. (Pamatojums: 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.")

Jaunajai svinamdienai par godu Latviešu valodas aģentūra rīkoja virtuālo akciju „Latviešu valoda man ir…”, kurā savus vēstījumus iesniedza 950 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. “Iesniegtie vēstījumi, tāpat kā latviešu valodas lietotāji, ir dažādi – gan mīļi, gan emocionāli, gan racionāli, gan apgaroti, gan kritiski, gan lakoniski –, taču secinājums ir viens – latviešu valoda vieno. Vieno gan tos, kas latviešu valodu lieto ikdienā, gan tos, kas valodu vēl mācās un izkopj, gan tos, kuriem latviešu valoda, ārzemēs dzīvojot, ir kā patvērums un reizēm pat vienīgā sasaiste ar Latviju. To apliecina arī atbildēs viens no biežāk lietotajiem atslēgvārdiem „mājas”. Latviešu valoda ir mūsu kopīgās mājas,” vēsta akcijas organizatori. Visas akcijā iesniegtās atbildes iespējams lasīt vietnē vards.valoda.lv.

Baložu vidusskolā sestdien aizvadītas Latvijas pašvaldību sporta veterānu-senioru savienības 58. sporta spēļu sacensības šahā, kas pulcēja 57 dalībniekus piecās vecuma grupās, kopskaitā 14 komandas. Rēzeknes novada komanda piedalījās divas grupās K50+: Dainis Viļums (Malta), Anatolijs Jasinskis (Malta), Aleksandrs Vasiļkovs (Vērēmi) un K60+: Augusts Seiksts (Vērēmi) un Georgijs Ņikiforovs (Rēzekne).

17. septembrī Latvijas Maltas vēsturē tika ierakstīta vēl viena skaista lappuse, ko rotās ar transporta tēmu saistītas lietas un simboli: pasta baloži, zirglietas, pajūgu zvaniņu un retro automobiļi un, protams, vienmēr sakoptā Maltas zirgu pasta stacija (kā maģistrāles “Sanktpēterburga – Varšava sastāvdaļa) un dzelzceļa  stacija “Malta” (reiz “Antonopole” kā dzelzceļa “Pēterburga – Varšava” punkts). Maltas vēstures muzejam (MVM) sapulcinot viesus no Rēzeknes, Daugavpils, Krāslavas (simboliski sasaistot nozīmīgos zirgu pasta ceļa objektus) un apstājoties vairākās tematiskās “stacijās”, nosvinēts šis Eiropas mēroga pasākums.

Šogad Maltas vēstures muzejam aprit 30 gadu, un jubilejai par godu katru mēnesi piedāvājam lasītājiem iepazīties ar kādu muzeja krājuma priekšmetu. Septembris ir mēnesis, kad tiek atsāktas skolas gaitas. Mūsdienās vairs netiek izmantotas tintes pildspalvas un tintnīcas, bet agrāk katra skolnieka skolas somas neatņemama sastāvdaļa bija tinte, kurai bija nepieciešams īpašs trauks – tintnīca.

Maltas vēstures muzeja krājumā atrodas četras tintnīcas, katra pārstāv savu laika posmu. Trīs no tām ir stikla un viena metāla. Metāla tintnīca ir vissenākā un datējama ar 19. gs. beigām, muzeja krājumā nonākusi 28.03.2006. Stikla tintnīcu astoņšķautņa formā muzejam uzdāvinājusi Antoņina Krūza 16.03.2010., tā datējama ar 20. gs. sākumu. Stikla tintnīcu kvadrāta formā dāvinājis mākslinieks un tautasdziesmu ilustrators Juris Gaigals 08.08.2008., datējums – 20. gs. 30 gadi. Dekoratīva stikla tintnīca, kuru muzejam dāvinājis Pēteris Jaudzems, datējuma ar 20. gs. 20.–30. gadiem. Saņemts arī jauns dāvinājums – skolas tintnīca, tā saucamā drošā tintnīca, kuru pat apgāžot tinte neizlīst.

Kā jau ierasts, ik rudeni uz Maltu aicina “Borovys tiergs”. Gaidot šo dienu, tapa tieši tam veltīta dziesma ar Normunda Štekeļa melodiju, Elīnas Prusakas vārdiem, to iedziedāja Kristīne Zeltiņa un Normunds Štekels, vijoli spēlē Agate Gžibovska, producents Einārs Lipskis. Ar šo dziesmu arī tika atklāts “Borovys tiergs 2021”.

Septembris mūs ir priecējis ar siltām un saulainām dienām. Šajā laikā gan lielāki, gan mazāki bērni ir apmeklējuši bibliotēku. Pie mums viņi nāk labprāt un ar prieku. Mazākie pēc grāmatiņām nāk ar vecākiem, brāļiem vai māsām, lielākie ir patstāvīgi apmeklētāji. Priecē, ka arī vecāki atbalsta šo ļoti nozīmīgo nodarbi - lasīšanu.