“Mēs strādājam un bieži aizmirstam, ka mūsu pūliņiem un prasmēm jānes mums prieks” – atgādina Paulu Koelju, un šoreiz šī viņa doma lieliski iederas stāstījumā par kādu darbu, kura darītāji priecājas par katru savu prasmīgo piepūli un katru atgriešanos mājās, tie ir cilvēki, kuri nemēdz mētāties ar banālo teicienu, ka “kļūdīties ir cilvēcīgi”...
Kad kļavas lapas sāk zīmēt sārtus un dzeltenus rakstus, klāt ir rudens. Vēl atmiņās jūtas vasaras smarža taču klāt septembris ar gladiolām, kuras garākas par pirmklasniekiem, un jautrām, krāsainām asterēm kā bērnudārza bērni. Sākas jauns mācību gads. Kāds tas būs, lielā mērā atkarīgs no mums katra. Ir svarīgi, lai mūs vada kāds mērķis, lai mums ir kāds sapnis, ko vēlamies piepildīt…