LT Stable - шаблон joomla Книги

Pagasta vēsture

Maltas pagasta vēsturiskā attīstība

Maltas ciems līdz 1936. gadam tika dēvēts par Borovaju, savukārt pagasta nosaukums līdz 1925. gadam bija – Rozentovas pagasts.

18. gs. sākumā Rozentovas muiža piederēja vācu muižniekam A. Falkerzāmam, 18. gs. beigās - poļu muižniekam Šadurskim. 1784. gadā uz muižas zemes bija 76 zemnieku saimniecības ar 550 zemniekiem. Līdzās lauksaimniecībai, vīrieši nodarbojās ar dravniecību, bet sievietes – ar aušanu.

19. gs. otrajā pusē Rozentovas muiža kļuva par poļu muižnieka Bogomoļeca īpašumu. Galvenā nodarbošanās saimniecībā bija piena lopkopība, piena produkti tika eksportēti.

Ap 1836. gadu tika uzbūvēta Pēterburgas – Varšavas šoseja, vēlāk – 1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Pēterburga – Varšava.

Veidojās jauna apdzīvota vieta - Borovaja, kas bija izdevīgā ģeogrāfiskā vietā – pie četru ceļu krustojuma un dzelzceļa. Šajā laikā tika būvētas Borovajas ciema pirmās mājas – zirgu pasta stacija ar iebraucamo sētu un krogu. Tā bija pirmā mūra māja ciematā, vēlāk parādījās tirgotavas un veikali.

Pie dzelzceļa līnijas, netālu no muižniekam Antonovam piederošās zemes tika uzcelta dzelzceļa stacija Antonopole, tagad Malta.

No 1908. gada līdz 1910. gadam no Rozentovas muižas līdz Antonopoles stacijai uzbūvēja labu ceļu no bruģakmeņiem, pa kuru Rozentovas muižā saražotos piena produktus (sieru) nogādāja stacijā un tālāk transportēja galvenokārt uz Pēterburgu.

Maltas pagasta teritorija uz 1880. gadu ietilpa Rēzeknes apriņķi un liela daļa pašreizējās teritorijas ietilpa tajā laikā sauktajā Rozentovas pagastā.

Izpildot Saeimas 1924. gada 17. jūnija lēmumu, 1925. gada 1. septembrī Rēzeknes apriņķa Rozentovas pagasts tiek pārdēvēts par Maltas pagastu. Pagasta nosaukums bija aizgūts no netālās Rozentovas muižas, ar kuru nesaraujami saistīta Maltas vēsture. Pamatojoties uz 1936. gada 9. decembra "likumu par apriņķu un pašvaldību administratīvām robežām,pašvaldību tiesību piešķiršanu ciemiem un par ciemu nosaukumiem" (Lik.kr.181), 1937.gada 2. jūlijā tiek izdots Iekšlietu ministra V.Gulbja un Pašvaldību departamenta direktora v.i. G.Gauča rīkojums par "Borovaja" ciema pārdēvēšanu par "Maltas" ciemu un "Maltas" ciema par "Silmalas" ciemu.

1936. gadā, kad Borovajas ciems tika pārdēvēts par Maltu, šajā apdzīvotajā vietā bija 139 mājas ar 715 iedzīvotājiem, vairāki desmiti tirgotavu, kas galvenokārt piederēja ebrejiem. Ievērojams bija iknedēļas tirgus. Malta bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Tajā bija Romas katoļu baznīca, pareizticīgo baznīca, vecticībnieku lūgšanu nams, ebreju sinagoga un divas pamatskolas. Turpmākajos gados Maltas ciemā notika straujš iedzīvotāju skaita pieaugums.

Uz 1939. gadu Maltas pagasts aptvēra ievērojami lielākas zemju platības. Daļa kādreizējās Maltas pagasta teritorijas ietilpst Mākoņkalna pagastā, Lūznavas pagastā, Feimaņu pagastā un Silmalas pagastā. Jāpiebilst, ka vairums nosaukto pašvaldību ir izveidojušās padomju gados. 

Pēc 1947. gada datiem, Maltā bija 1408 iedzīvotāji, no tiem 609 strādnieki un kalpotāji, 214 zemnieki, 13 amatnieki. Zemes kopējā platība šajā laikā bija – 173,8 ha, no kuriem 98,4 ha – aramzeme un 16 ha dārzi. Iedzīvotājiem piederēja 19 zirgi. Lielākā daļa namu (77) piederēja privātīpašniekiem, valsts īpašumā bija 37 nami. Maltā bija trīs veikali, bufete, tējnīca, maizes ceptuve, vidusskola, bibliotēka, kinoteātris, slimnīca un iedzīvotājus apkalpoja divi ārsti.

Šajā laikā Maltā pastāvēja sekojošas iestādes un uzņēmumi: izpildkomiteja, ciema padome, graudu sagādes kantoris, linu sagādes kantoris, siena sagādes kantoris, pasts, patērētāju biedrība, aptieka, dzirnavas, artelis, vidusskola, kurlmēmo skola, ceļu daļa, dzelzceļa kantoris, mežniecība, jēlādu sagādes kantoris.

Svarīgs laika posms Maltas izaugsmei bija no 1950. gada līdz 1967. gadam. No 1950. gada līdz 1959. gadam  Malta bija rajona centrs. Šajā laikā notika intensīva celtniecība – tika atjaunots kultūras nams (celts 1939. gadā kā Aizsargu nams), uzcelta pienotava, rūpniecības kombināts, slimnīca un skola. Līdz 1967. gadam tika uzceltas 332 individuālās mājas ar 381 dzīvokli.

Maltas pagastā atrodas 1 valsts nozīmes arhitektūras, 4 valsts nozīmes arheoloģijas, 1 valsts nozīmes mākslas, 4 vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un 1 vietējās nozīmes arheoloģijas kultūras piemineklis – objekti, kas iekļauti spēkā esošajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

  Malta  

 

Tuvākie pasākumi