Svari izgatavoti 1932. gadā Mozus Hiršona (Hirssons Mozus) fabrikā Rīgā, šo priekšmetu Maltas vēstures muzejam uzdāvināja Maltas iedzīvotājs Edgars Stepiņš. Svari atrodas Maltas vēstures muzeja pamatekspozīcijā „Malta ceļu un notikumu krustojumā vēstures fotomirkļos” un ir eksponēts kopā ar citiem priekšmetiem, kas atspoguļo „Borovys tierga” laika atmosfēru un šajā laikā tirdzniecībā izmantotos priekšmetus. Priekšmets uzņemts muzeja pamatkrājumā 02.05.2013.
Priekšmeta detalizēts apraksts. Berandžera sistēmas tipa mehāniskie svari ar diviem atsvariem. Metāla korpuss uz četrām izbīdītām kājiņām, divas paralēlas taisnstūrveida metāla plaknes ar perforētu režģi abās pusēs, centrālajā daļā dekoratīvā rāmīti uz āru izbīdīts cilņveida logotips: augšpusē uzraksts PATENTE, zemāk atrodas stilizēta brieža galva ar ragiem, kreisajā pusē burts M, labajā pusē burts H, zemāk atsevišķā rāmītī uzraksts 15 kg. Garākās sānu malas sastiprinātas ar īsākajām sānu malām, veidojot rāmi. Abās pusēs īsākajās malās iestiprināts kustīgs svaru mehānisms: divas atsevišķas sviras, kas augšpusē savienojas ar garu metāla taisnstūrveida detaļu, kas savienota ar diviem statīviem svēršanai abos galos. Kreisajā pusē statīvs, kas paredzēts svēršanai ir taisnstūra plaknes formā ar uz augšu aizliektām sānu malām, kas iestiprināts T veida turētājā, kam uz centru vērstajā malā iestiprināts dekoratīvs svara rādītājs jūras zirdziņa formā. Labajā pusē atrodas apaļš šķīvja formas statīvs svēršanai, kas iestiprināts krusteniskā turētājā, kam uz centru vērstajā malā iestiprināts dekoratīvs svara rādītājs jūras zirdziņa formā. Komplektā divi atsvari: abi cilindriskas formas ar sēnveida rokturiem augšpusē. Vienam atsvaram virsū uzraksts 2 кг мз, otram 2 kg. Uz svaru kausiem atrodas iegravēta informācija par ražotāju M.Hirschsohn, jeb Mozus Hiršons (Hirssons Mozus), fabrika Rīgā. Svari izgatavoti 1932. gadā.
No vēstures. Kurš bija pirmais? Robervals vai Berandžers.
Džozefs Berandžers (FR. Joseph Béranger, 1802-1870) bija franču izgudrotājs un svaru rūpnīcas īpašnieks, kurš pazīstams ar to, ka veica radikālas izmaiņas Robervala svaru konstrukcijā. Savukārt Žils Persons de Robervals (FR. Giles Personne de Roberval, 1602-1675) bija franču matemātiķis, mehāniķis, astronoms un fiziķis, Parīzes Zinātņu akadēmijas loceklis. Robervāls izgudroja vairākus astronomiskus instrumentus un arī tā sauktos Robervala svarus, kurus vēlāk uzlaboja Džozefs Berandžers.
Robervala svaru paradokss. Šo svaru konstrukcijas pamatā ir šarnīrveida paralelograms. Paralelograma mehānisms ir četru posmu mehānisma veids, kura posmi veido paralelogramu. To izmanto, lai īstenotu translācijas kustību šarnīrveida mehānismiem.
Šīs konstrukcijas pamatā ir četru stingru stieņu paralelograms; paralelograma abas pretējās malas ir fiksētas – ar fiksētu eņģu palīdzību, kas atrodas to centrā - tā, lai jebkurā paralelograma konfigurācijā tā abas atlikušās malas paliktu vertikālas. Pie šiem vertikālajiem stieņiem taisnā leņķī ir stingri piestiprināti vēl divi stieņi, pie kuriem ir piekārti divi atsvari. Robervāls atzīmē šādu (šķietami paradoksālu) šīs mehāniskās konstrukcijas sistēmas īpašību: ja atsvaru svars ir vienāds, tad šie atsvari līdzsvarojas jebkurā piekares punktu vietā; tajā pašā laikā viņš atstāj šī apgalvojuma pierādījumu pašu lietotāju ziņā.
1847. gadā Berandžers ierosināja uzlabot sava priekšgājēja Žila de Robervala ierīci ar papildus svirām statņu vietās zem galvenā dubulto svaru kausu līmeņa, izveidojot Beranžera tipa svaru sistēmu. Pateicoties tam, bija iespējams samazināt ārējo spēku un berzes spēku mijiedarbību un līdz ar to palielināt ierīces jūtīgumu un precizitāti. Patenta pieteikums tika iesniegts 1847. gadā, pats patents tika izsniegts 1949. gadā. Novatorisko Beranžera sistēmas tipa svaru masveida ražošanu uzsāka tikai 20. gadsimta sākumā.
Arī pie mums Latvijā ar 20. gs. 20. gadiem un ilgu laiku arī padomju gados veikalos uz letēm varēja novērot Berandžera sistēmas patentētos svarus.
Berandžera sistēmas tipa tirdzniecības svari, padomju gados tautā iesaukti par „pīlītēm” (krievu val. уточки), pateicoties saviem neparastas formas svara rādītājiem jūras zirdziņu, spārnotu pūķu, jūras čūsku, putnu u.c. mītisku būtņu formā. Šiem „jūras zirdziņiem” bija plakans purniņš, kas atgādināja pīles knābi. Pastāv ļoti liels skaits šādu Berandžera sistēmas tipa svaru dizaina risinājumu. Sākot ar ļoti krāšņiem svariem, kas izrotāti ar dažādiem mītiskiem tēliem, apzeltītiem ornamentiem, izteiksmīgiem firmas logotipiem, līdz pat diezgan askētiskiem modeļiem, kuriem galvenais uzsvars tiek likts uz funkcionalitāti. Tomēr Berandžera sistēmas tipa svari vienmēr ir piesaistījuši kolekcionāru uzmanību sava neparastā, krāšņā dekoratīvā noformējuma dēļ.
Svaru pirmsākumi.
Svari – ierīce vai mērinstruments kāda objekta masas noteikšanai (svēršanai) pēc svara, kas uz tiem iedarbojas, aptuveni vienādojot to ar smaguma spēku. Objekta svaru var noteikt gan salīdzinot ar atskaites masas svaru, gan mērot šo spēku, izmantojot citus fiziskos lielumus.
Papildu neatkarīgai lietošanai svari var būt galvenais elements automatizētās materiālās plūsmas uzskaites un kontroles sistēmā. Tas nodrošina ražošanas operatīvo vadību un ļauj palielināt ražošanas apjomus, uzlabojot produktu kvalitāti un rentabilitāti, vienlaikus samazinot izmaksas un izdevumus.
Svari var būt dažādu veidu (sviras, atsperes, elektroniskie), tāpat svariem ir dažāda precizitāte, kas atkarīga no to veida un mērīšanas apjoma. Mūsdienās visizplatītākie ir elektroniskie svari.
Svaru pirmsākumi sniedzas gadsimtiem tālā hronoloģijas šūpulī. Trešajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras Ēģiptes piramīdās arheologi atrada zīmējumus, kuros attēloti svari ar vienādiem svaru kausiem. Tirgotāji un juvelieri, filozofu akmens meklētāji un ārsti nespētu veiksmīgi darboties bez sistēmām, kas ļautu noteikt jebkuras fiziskas vielas svaru.
Plaši pazīstamais stāsts par Arhimēdu un viņa izsaukumu “Eurēka” vēsta, ka šis gudrais vīrs, ejot vannā, veica atklājumu par to, no kāda materiāla patiesībā tika izgatavots Sirakūzas karaļa kronis. Arhimēds šo risinājumu izklāstīja šādi: uz pirmā svaru kausa līmeņa tika nostiprināts neliels atsvars, kas varēja pārvietoties gar svaru kausu līmeni, uz paša svaru kausa bija novietots Hierona II kronis. Arhimēds ar zeltu nolīdzsvaroja šo kroni, kas bija viena juveliera darbs, par kura godīgumu Sirakūzas valdnieks šaubījās.
Pateicoties vannai, kurā Arhimēds veica šo atklājumu, abas bļodas tika iegremdētas ūdenī. Zinātnieks ar lielu piepūli veica svēršanas mērījumus ar visiem tajā laikā zināmajiem metāla sakausējumiem un atklāja, ka Hierona II kronī ir vairāk sudraba nekā zelta. Arhimēds pieņēma, ka dažādiem metāliem ar vienādu svaru vajadzētu aizņemt dažādus tilpumus, un metāla izspiestā ūdens masa ir vienāda ar šķidruma svaru. Tas nozīmē, ka līdzsvars tiks izjaukts, un, lai to atgrieztu sākotnējā pozīcijā, bija nepieciešams uzlikt atsvaru svaru kausa līmenim.
Laika gaitā svaru dizains tika uzlabots, tostarp daudzos aspektos, pateicoties romiešiem un arābiem. Kvirītu un persiešu tehniskais domu gājiens ļāva, pētot līdzsvara apstākļus, ģeometriskās svara mērīšanas metodes vietā izmantot algebrisko risinājumu vienādu svaru kausu svariem, kas savukārt 4.–5. gadsimtā ļāva sasniegt tā laika visaugstāko svēršanas precizitāti – neprecizitāte bija tikai piecu miligramu robežās. Austrumu alķīmiķis Abu Bakrs Muhameds ibn Zakarija Ar-Razi, kurš dzīvoja un strādāja 973.-1050. gadā mūsu ērā, savos rakstos pieminēja metālu svara un blīvuma vērtību ar kļūdu robežu, kas ir mazāka nekā viens procents atšķirībā no mūsdienu datiem.
Tik dažādi svari. Bez svariem būtu grūti iedomāties daudzu profesiju pārstāvjus. Gan aptiekārus, kam nepieciešams pagatavot zāles pēc precīzas zāļu receptes, gan ārstus, kam nepieciešams uzzināt pacientu svaru, gan dažādu tirdzniecības jomu pārstāvjus, kuri izmanto svarus savas produkcijas svēršanai un materiālās vērtības noteikšanai. Arī naudas kaltuves strādniekiem un pastniekiem ir bijuši savi speciāli svari. Pasaules vēsturē ir bijuši un joprojām tiek izmantoti dažādu veidu svari.
Naudas svari. Ir bijuši speciāli svari monētām, kurus izmantoja, lai noteiktu naudas svaru un to, vai nauda nav viltota. Pētnieki uzskata, ka speciāli svari priekš monētām, iespējams, parādījās jau 7. gadsimtā pirms mūsu ēras, gandrīz vienlaikus ar naudas izplatības sākumu pasaulē, kas tika izgatavota no dārgmetāliem un pusdārgmetāliem.
Pasta svari. Īpaši svari pasta korespondences svēršanai parādījās 19. gadsimtā. Tieši tajā laikā briti pirmie sāka aprēķināt vēstuļu nosūtīšanas izmaksas pēc svara, nevis lapu skaita. Nedaudz vēlāk jauninājumi sasniedza ASV krastus un izplatījās arī visā Eiropā.
Olu svari. Tagad pat bērni zina, ka olas veikalos tiek pārdotas īpašos iepakojumos. Cena par duci atšķiras no olu kategorijas, kas, savukārt, ir atkarīga no produkta svara. Bet tikai daži cilvēki zina, ka olu kategoriju ieviešana bija impulss īpašu svaru radīšanai, kuru izmantošana ļāva viegli šķirot šāda veida produktus turpmākai pārdošanai.
Platformas tipa svari – ne tikai autotransportam. Zirgu ratu svēršana nebija obligāta līdz 18. gadsimta vidum. Tomēr 1741. gadā Anglijā tika publicēts valdības dekrēts, saskaņā ar kuru jebkura krava tika pakļauta svēršanai, savukārt no pārvadātāja tika iekasēta nodeva, kas bija paredzēta ceļu uzturēšanai. Tas kalpoja kā sava veida impulss inženiertehnisko domu attīstībai tajā laikā. Svaru ražotāji ir meklējuši instrumentus un metodes, lai atvieglotu smagu kravu svēršanu. Tā radās ideja izveidot platformas svarus. Vēlāk šāda tipa svarus izmantoja automobiļu svēršanai. Līdz 19. gadsimta beigām platformas tipa svari tika izmantoti tirdzniecībā, noliktavās, dzelzceļos, tos izmantoja siena, kokvilnas, ratiņu, mucu, graudu, rūdas un daudz kā cita svēršanai, ieskaitot mājlopus.
Svērt vai nesvērt, tāds ir jautājums. Svaru simboliskā nozīme. Svari ir majestātisks pasaules harmonijas, līdzsvara, objektivitātes, taisnīguma, patiesības un taisnīguma simbols. Svari kā simbols ir izmantoti arī dažādu tautu reliģijā un mitoloģijā. Citu tautu reliģijā ideja par pēcnāves dzīvi izrādījās ārkārtīgi populāra. Šī ideja radās pirms vairākiem tūkstošiem gadu senajā Ēģiptē. Ēģiptes "Mirušo grāmata" stāsta par dieva Ozīrisa pēcnāves spriedumu pār mirušo dvēselēm. Daudzu dievu klātbūtnē mirušā sirds tika nosvērta uz īpašiem svariem, kuri noteica turpmāko cilvēka dvēseles likteni. Pēc tam ideju par pēcnāves samaksu par cilvēku grēkiem un tikumiem pieņēma mazdeisms, kristietība un islāms, kā rezultātā svaru simbols vienas vai otras dievības rokās kļuva par Augstākās tiesas personifikāciju.
Mākslas vēsturē Augstākās tiesas un pēcnāves tiesas idejas ir atradušas savu redzamo iemiesojumu. Grieķu Temīda, likumu un tiesiskās kārtības dieviete, vienā rokā tur svarus – taisnīguma simbolu, bet otrā – saspiež zobenu – neizbēgamas izrēķināšanās zīmi. Dievietei ir aizsietas acis, kas liecina par viņas objektivitāti.
Svari ir gan praktisks priekšmets, kas tiek izmantots svēršanai, gan simbolisks tēls, kas tiek izmantots dvēseļu svēršanas procesā un arī kā taisnīguma simbols. Katrā ziņā svari ir viens no izgudrojumiem, kas padarīja cilvēku dzīvi vienkāršāku, ļaujot noteikt objekta svaru, kas palīdzēja veikt daudzus cilvēcei vērtīgus atklājumus. Bet to vai svērt, vai nesvērt, ir katra cilvēka paša ziņā. Un ja izvēle krīt par labu svēršanai, tad neatsverams palīgs ir svari.
Jana Indričāne,
Maltas vēstures muzeja krājuma glabātāja
Raksta tapšanā izmantotie resursi:
http://museum.vzvt.ru (
https://funtofil.livejournal.
(No krievu valodas tulkojusi Jana Indričāne.)
