Tirgū parasti ļaudis satiekas, lai parunātos, apspriestu, kas jauns, kāda raža, kāda ziema gaidāma.
“Lūkojiet(i) bāleliņi,
Vai ir salmi gubenī;
Ja ir salmi gubenī,
Tad būs maize klētiņā”.
Tuvojas Miķeļdiena (29. septembrī) – diena, kad visai ražai jādodas zem jumta. Bet 19. septembrī laukumā pie Maltas kultūras nama visi tika mīļi gaidīti, lai celtu godā maizi. Tai bijusi goda vieta kāzās, krustībās, bērēs. Gadsimtu gaitā tā bijusi gan karu un dumpju iemesls, gan viesmīlības un pārticības simbols.
Mūsu senči lielu nozīmi piešķīra visiem tās tapšanā iesaistītajiem – arājiem, sējējiem, malējiem, cepējiem. Arī Maltas pagastā ir saimnieki, kuru darba augļi bagāti birst kaltēs un klētīs. Aicinājām visus mūsu pagasta graudkopjus – Gunāru Smeili, Juri Žagaru, Ivanu Jemeļjanovu, Voldemāru Pranču, Kasparu Zaikovski, lai sacītu paldies un sveiktu ar appļāvībām. Lai Dieva svētība Jums un Jūsu ģimenēm!
Jā, graudus sējam un pļaujam, tad samaļam, lai pēc tam ēstu maizi. Mūsdienās – kādu tik vēlies: rudzu un kviešu, baltmaizi, plātsmaizi, maizi ar/bez augļiem, ar seklām un ar ko tik vēl. Dodies tik uz veikalu un izvēlies. Bet mūsu vecvecmāmiņām maizes cepšana bija goda lieta un arī nepieciešamība katrai saimei. Tad nu sākām domāt, kurās mājās mūsdienās smaržo pašcepta maize? Izrādās, Maltā ir tādas mājas! Varbūt daudzās cep maizīti, bet mums vajadzēja piecus kukulīšus. Ar lielu sirsnību atsaucās: Sandra Štekele, Rita Siņavska, Mārīte Zvīdriņa, Tatjana Nagle un Nadežda Kaliņina. Sirsnīgs paldies! Paņemot rokās katru kukulīti, es sajutu saimnieces sirsnību. Un nebaidos atzīties, ka asaras sariešas acīs, ja spējam apjaust, kāda vērtība ir tāds kukulīts. Rita Siņavska arī pasākuma laikā uz vietas cepa plātsmaizi no zirņu miltiem un kviešu miltiem ar burkāniem. Mūsdienīgi –, skaitot kalorijas un olbaltumvielas. Varēja degustēt, palūgt recepti un izsmeļošu konsultāciju.
Kā jau nojaušat, neatņemama “Borovys tirgus” daļa bija un ir kulinārais mantojums. Tad nu mums pašiem par patīkamu pārsteigumu izrādījās, ka abas šīgada viešņas pārstāvējušas Latgali televīzijas raidījumā “Latvju saimnieces”. Viņas kāpa uz skatuves un sākās runāšana, jokošanās un lielīšanās katrai par savu kulināro mantojumu. Aglonas maizes muzeja vadītāja Vija Kudiņa ar maizes sakasnīti un abru, ar rudzu vārpām Sarmīte Stepiņa no Strūžāniem. Protams, arī degustēt varēja saimnieču sarūpēto. Vijas ceptā maize maltēniešiem garšo, jo šī nav pirmā reize, kad varējām to iegādāties, bet degustējām gan pirmo reizi. Sarmītes slavenais “Griuslys” tika noņemts no ugunskura un notiesāts līdz pēdējai kripatiņai. Arī Maltas senioru ansambļa “Liepas” uz ugunskura vārītā gardā tēja ātri “izkūpēja” pa krūzītēm. Lieliski!
Lai balvas nopelnītu, vajadzēja mazuliet padarboties. Par graudu ātrbēršanu balvas saņēma: Marija Mironova, Biruta Vicupe, Imants Ozolnieks. Graudu vešanā ar traktoru veicās: Agatei Barovskai, Naurim Bleiderim, Danielam Rutkovskim. Graudu svarbumbu turēšanā balvas saņēma: Aleksandrs Gžibovskis, Pēteris Gžibovskis, Valērijs Ribakovs. Llielo, smago salmu ruļļu velšanā vīriešu grupā stiprākie bija: Imants Ūzulnieks, Jānis Šaudiņš, Valērijs Ribakovs, bet sieviešu grupā – Biruta Vicupe, Ināra Bogdanova, Valija Jasmane.
Radošajās darbnīcās viss bija saistīts ar salmiem. Dagne Tuče un Vita Kāpostiņa-Tuče piedāvāja pūst ziepju burbuļus pēc senām tradīcijām – ar kviešu salmiņu. Izrādās, viss jaunais tiešām ir sen aizmirsts vecais, tik tehnoloģijas citas! Interesenti varēja iemācīties un aiznest mājup grāmatzīmi no salmiem. Čaklās un rosīgās Dagne ar mammu Vitu atgādināja, ka gudri izmantot var visu, ko daba dod, un nav jāiet uz veikaliem.
Visu tirgus norises laiku – trīs stundas uz deju skatuves rosījās ap 100 pašdarbnieku, nomainot cits citu. Sākās viss “trādi rīdi” kā pa jokam – ar dramatiskā kolektīva “Smaidam” (vad. Mārīte Šadurska) skeču “Tierguošonuos”. Tirgotāju lomās iejutās Valentīna Miklaševiča, Elīna Prusaka, Mārīte Šadurska, pircēja un policista lomās – Imants Tučs. Kā no “Borovys laikiem”, tikko no pajūga izkāpušas, kungu pavadībā nāca Lūznavas muižas kadriļu grupas (vad. Inga Žirgule) šarmantās dāmas savos elegantajos tērpos. Un kadriļa – deja no seniem laikiem atdzīvojās uz deju jaunizveidotā deju plača, ļaujot sajust tā laika attiecību izsmalcinātību, rotaļīgumu un jutekliskumu. Ozolaines TN folkloras kopa “Zeile” (vad. Ināra Bļinova) savā uzrunā, dziesmās, rotaļās slavēja maizi, darbu, vēlot visiem labu dzīvošanu. Savukārt Mežvidu TN folkloras kopa “Vysu dīnu Jumi jiema” (vad. Lāsma Inkina) un iemēģināja tolku bolsus. Ciemiņi no Ludzas – vokālais ansamblis “Kruževa” un baltkrievu vokālais ansamblis “Krinica” (vad. Vera Doreiko-Sinkeviča) priecēja ar krievu un baltkrievu tautas dziesmām.
Jau senos laikos “Borovys tiergā” satikās dažādas kultūras, tautības, tāpat tirgojās, mainījās ar precēm un, protams, lustējās, tāpat kā mēs. Ar visiem kopā lustējās arī Maltas pašdarbnieki – deju kolektīvs “Rutuļi” un līnijdeju grupa “Pieneņpūka” (vad. Ruta Mika), lauku kapela ”Malta” un senioru ansamblis “Liepas” (vad. Normunds Štekels), soliste Žanna Sļadzevska, krievu dziesmu ansamblis “Kalinuška” (vad. Olga Gaile). Skandējot rudenīgās un sirsnīgās latviešu, latgaliešu, krievu dziesmas par lauku ciemu, maizi, ganos iešanu, par dzeiveiti, gan izdejojot jestro “Ābrama polku” vai “Buobu danci”, guvām prieku paši un dalījāmies ar visiem, kas bija sanākuši un sabraukuši “Borovys tiergā”.
Pasākumā klāt bija arī Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra, runājās ar pašu ļaudīm un ciemiņiem un sacīja visiem lielum lielu PALDIES. Arī mēs ar Mārīti sakām sirsnīgu, jo sirsnīgu “paldies” visiem, kas pielika savu roku, lai svētki izdotos. Paldies par darbu un atsaucību Igoram Sorokinam un Aldim Borovskim, un viņu komandām.
Paldies visiem!
Elīna Prusaka, KN vadītāja
Mārītes Šadurskas, Daiņa Babra foto
