Mūsu senči jau Meteņos domāja par izdošanos un auglīgu gadu. Tādēļ Meteņbērni atgādināja sev un sanākušajiem par Meteņdienas izdarībām. Pirmām kārtām, priecāties par pavasara tuvošanos, jo pēc Meteņiem laiks apsviež kažoku otrādi un kļūst siltāks un siltāks. Vēlēt labu cits citam, paši sev, kaimiņam un paziņam, arī svešiniekam, pretimnācējam, satiktam ceļā. Lai viss izdodas – vēlēsim viens otram labu! Ne jau joka pēc, Meteņzīme vēsta: “Lai viss nelabais metas uz labu”. Ieprogrammēt sevi uz labām domām, labiem darbiem, veiksmīgiem darbiem un izdošanos. Izminām nezāles, ejot rotaļās pa visu laukumu pie kultūras nama. Meteņos aitām dzimst jauns metiens – mazi jēriņi, tāpēc tautas dziesma ‘’Dej mani jēriņi, dej kazulēni” ir no dzīves īstenības pierakstīta, kā jau visas Meteņu dziesmas.
Spēkošanās Meteņos vairo spēku un izturību visam gadam. Te nu spēkiem mērojās vīri kā ozoli. Sievas kā liepas un meteņmeitenes sacentās atpakaļ kāpšanās ātrumā un stūmās ar dibeniem – kura kuru aizstums. Bērnus šūpojām segā, izrakstītā ar tautiskām zīmēm, lai slinkumu un miegu aizmestu prom. Saimnieces met metus jaunam audeklam, varbūt nākošgad būs jauna sega? Saimnieki met metus jauniem plāniem, jauniem darbiem un cerībām un jaukai dzīvošanai. Mutīgās sievas atgādināja par lielīšanos, jo – kas tie par Meteņiem bez lielīšanās? Dega ugunskuri, pasauli sildījām, zemes māte lai mostas jaunam pavasarim. Uz pirmā ugunskura katlā kūpēja mūsdienīgs “mikslis”, uz otrā garoja zāļu tējas. Katlus pieskatīja mutīgās sievas – ansambļa “Liepas” dziedātājas. Īpašs paldies Irēnai Šaudiņai par recepti, kur šķeltie zirņi, rīsi un gaļas “škvarkys”, uz ugunskura gatavotas, visiem raisīja apetīti. Ēdām gardu muti.
Uz tukša žepera (jo siens jau jēriņu apēsts), tika sieti pelnu maisiņ, tiem sānos latviskās zīmes ar laba vēlējumiem: Laimas slota – “Lai viss labais vairojas”, Māras līklocis – “Lai dzīve plūst kā upe”, Dieva zīme – “Lai Dievs palīdz un sargā”. Esot tāda tradīcija Meteņos – nemanot vajagot piekarināt pie drēbēm pelnu maisiņu ar laba vēlējumu. Mēs katram pelnu maisiņu nevarējām garantēt, bet zīmīti ar laba vēlējumu katrs varēja paņemt sev, aiznest kaimiņam vai dāvāt pretimnācējam. Paldies visiem, kas klātesot un darbojoties, padarīja Meteņus tieši tādus, kādus gribējām izbaudīt. Paldies mutīgajām sievām un reizē saimniecēm, kapelai “Malta” un Normundam Štekelim, deju kolektīva “Rutuļi” dejotājām un Rutai Mikai, bērnu deju drupas “Damona” meitenēm un Simonai Skudrai.
Elīna Prusaka, Maltas pagasta kultūras nama vadītāja
Foto – Ingūna Grumolde
