Sākumā apmeklējām kinoteātri „Silver Screen”, kurā noskatījāmies filmu „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Šī ir režisora Vara Braslas filma no Latvijas simtgades filmu programmas. Sākumā bija domājams, ka tā būs bērnu filma, bet izrādījās, ka tā ir domāta visai ģimenei, neatkarīgi no vecuma. Pēc aptaujām, filma visiem patika. Neizpalika arī popkorns un koka kolas dzēriens.

Nākamais pieturas punkts bija Daugavpils cietoksnis, kas ir viens no populārākajiem apskates objektiem pilsētā. Tas ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. Uzbūvēts no 1810. gada līdz 1878. gadam vecās Dinaburgas pilsētas vietā. Tiek uzskatīts, ka tas ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Līdz mūsdienām ir saglabājušies aptuveni 85% cietokšņa. Pēdējos gados cietoksnī restaurētas vairākas ēkas.

Ūdens paceļamā ēka, kur tagad atrodas cietokšņa Kultūras un informācijas centrs. Tajā mēs uzklausījām ekskursijas vadītāja stāstīto par cietokšņa vēsturi, aplūkojām eksponātus, uzkāpām aplūkot seno ūdenssūkni.

Dodoties nelielā pastaigā pa cietokšņa teritoriju ielūkojāmies senajā pulvera noliktavā. Tā ir celtne ar šauru eju visapkārt un dubultām sienām, vietām ar šaujamlūkām. Bērni varēja izmēģināt roku šaušanai ar gaisa lielgabalu.

Vienā no pagalma laukumiem aplūkojām lielu zirga statuju, kas uzstādīta par godu 1812.gada cīņām ar Napaleona franču armiju. Ielūkojāmies vienā no kazemātiem, kur kādreiz tika izvietoti lielgabali, bet tagad šajās celtnēs mīt lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Latvijā.

Uzgājām uz viena no aizsargvaļņiem, no kura labi pārredzamas cietokšņa būves un uzstādīti lielgabalu-mortīru eksponāti. No vaļņa labi pārredzams kādreizējais Artilērijas arsenāls, kurā tagad izvietojies Marka Rotko mākslas centrs.

Apmeklējām vienus no cietokšņa četriem vārtiem – Nikolaja vārtus, kas atzīti par 2014. gada labāko restaurāciju Latvijā. To apskates laikā mums bija unikāla un neparasta iespēja sadzirdēt "pagātnes balsi" – sarunāties caur sprostsiju rievām.

Pastaigājāmies pa koka tiltu, kas savieno vārtus un krasta valni. Mērījām tā garumu ar soļiem. Izrādās, ka tas ir ap 50 m garš un viens no garākajiem gājēju tiltiem Eiropā.

Atmiņai iegādājāmies suvenīrus un ekskursija varēja noslēgties. Sekoja ceļš uz mājām. Smaids ekskursantu sejās liecināja, ka pasākums ir izdevies un pozitīvie iespaidi ir gūti.

Pateicamies pagastam par atbalstu, ekskursijas dalībniekiem, viņu vecākiem par atsaucību. Šis brauciens bija kā pateicība un balva aktīvākajiem lasošajiem bērniem, jauniešiem un vecākiem. Līdz nākošajai reizei.

Maltas pagasta bibliotekāre Elvīra Pinka

Antoninas Krūzas foto