Šogad aprit 30 gadi, kopš Maltā ikviens interesents var mācīties mūzikas skolā, – 1. septembri tā tolaik uzņēma savus pirmos audzēkņus. Jubileja noteikti ir prieka mirklis un apliecinājums, ka viss var turpināties, neskatoties ne uz ko! Tāpēc aicinājām Maltas Mūzikas skolas direktoru Normundu Štekelu dalīties atmiņās un pārdomās.

Normunds mūzikas pasauli iemīlēja, pateicoties saviem vecākiem Smuidrai un Vladislavam, un svētku sajūtās viņiem kārtējoreiz un no sirds saka: “Paldies, ka joprojām esat! Paldies, ka ieaudzinājāt būt patiesam pret sevi un citiem. Un, protams, par mīlestību pret mūziku…” (Interviju ar Vladislavu un Normundu Štekeliem varēja lasīt informatīvā izdevuma “Maltas Ziņas” 30.12.2020. numurā, saite - https://malta.lv/files/Maltas_zinas/2020/Maltas_Zinas_Nr_1251_27_12_2020.pdf

Kāds ir Tavs muzikālais ceļš, tostarp – uz Maltas Mūzikas skolu. 

– Muzikālais ceļš  sākās no J. Ivanova Bērnu mūzikas skolas pianistu nodaļā – 7 klases, paralēli – koris Maltas vidusskolā, tad J. Ivanova mūzikas koledža – 5 gadi kordiriģēšanas nodaļā, darbošanās korī ”Ezerzeme”. Un augstākā izglītība – bakalaura grāds iegūts J. Vītola Mūzikas akadēmijā (4 gadi) Mūzikas pedagoģijas fakultātē. Paralēli dziedot korī “Frachori”, Ķekavas vīru korī. Tad atgriezos Latgalē, pāris gadus vadīju Malnavas tehnikuma meiteņu ansambli. Tad strādāju gan Lūznavas pamatskolā par mūzikas skolotāju, Lūznavas tehnikumā biju interešu izglītības skolotājs, Maltas 1. vidusskolā – mūzikas skolotājs, direktora vietnieks mācību darbā Maltas Mūzikas skolā, un no 2009. gada esmu Maltas Mūzikas skolas direktors (Paralēli Maltas KN divu pašdarbības kolektīvu vadītājs un Maltas PII “Dzīpariņš” mūzikas skolotājs no 2013. līdz 2016. gadam.)

Tava radošā izpausme muzicēšanā. Kā tev šķiet, vai šī piespiedu pauze var ko mainīt dziedošā dvēselē?

– Galvenais, lai pie tā nepierod… Pie piespiedu pauzes, es domāju. Darbs jau nekur nav pazudis, katru dienu un Covid laikā “papīru lietu” kļūst vēl vairāk. Bet radošajā ziņā es pat nebiju pret šādu piespiedu pauzi, jo visu laiku sanāk skriet un skriet… Laiks steidzas ļoti ātri, tādēļ mēs visi skrienam, lai paspētu... Kaut ko... Bet dažreiz arī jāpiestāj un jāpārdomā, un šī piespiedu pauze šajā ziņā vērtējama pat pozitīvi.

Kāds ir skolas ēkas stāsts īsumā, jo tagad, braucotgarām, šķiet pašsaprotami, ka vidusskola un mūzikas skola atrodas blakus. Ko tu gribētu akcentēt kā svarīgākos faktus skolas tapšanas vēsturē.

– Sākumā skola atradās Brīvības ielā 6, kur tagad ir pagasta pārvaldes ēka. Mūzikas skolai ideāla vieta: klases ar augstiem griestiem, sava zāle koncertiem utt. Bet bija jāiegulda lieli līdzekļi, lai visu atjaunotu, – gan sienas, gan logi bija novecojuši gan morāli, gan fiziski. Arī apkārtne bija jāsakopj. Te nenoliedzams ieguldījums ir skolas izveidotājam un pirmajam direktoram - manam tētim Vladislavam. Savukārt projektā “Maltas 1. vidusskolas un Maltas 2. vidusskolas ēkas rekonstrukcija un kopējās infrastruktūras rekonstrukcija” 2015. gada 1. septembrī Maltas Mūzikas skola uzsāka mācības jaunās, pārbūvētās, labiekārtotās telpās.

Skolas jubileja jāsagaida ar attālināto mācību ēnā. Kā ir veicies šajos sarežģītajos apstākļos? Kā organizējāt mācību procesu, kādi novērojumi Tev kā direktoram.

– Viegli nav – gan vadībai, gan skolotājiem, gan pašiem skolēniem. Skolotāju primārais uzdevums, lai skolēnam nepazūd vēlme muzicēt, apgūt mūzikas instrumentu, jo skolā ir citādāk, bet mājās ļoti daudz un dažādu blakusapstākļu, kas dažreiz traucē to realizēt.

Cerams, ka rudenī visi varēsim pilnvērtīgi darboties. Jo nav ne konkursu (es domāju klātienē), ne koncertu (kur radoši bērniem izpausties, palielīties ar savu spēlēt prasmi), ne kopā muzicēšanu (ansambļi, dueti, orķestris) utt.

Mūzikas skola šodien. Svarīgākie fakti, sasniegumi un beigās arī aicinājums tiem, kas šaubās, vai laist savus bērnus mūzikas skolā.

– Neapšaubāmi, laist bērnu mūzikas skolā! Tas tikai attīstīs jūsu bērnu, pilnveidos, paplašinās redzesloku, domāšanu, uzlabos veselību, jo dziedāšana un mūzikas instrumenta spēlēšana attīsta bērna elpošanas sistēmu, roku, kāju koordināciju, motoriku utt. Muzikālā attīstība iet roku rokā ar vispārējo bērna attīstību, bērns kļūs emocionālāks, radošāks… Tā ka - gaidām gan bērnus, gan arī pieaugušos Maltas Mūzikas skolā!

Maltas Mūzikas skola arī šogad uzņems savā mūzikas saimē jaunos spēlēt gribētājus visās mūzikas instrumentu spēles programmās. Konsultācijas notiks augusta pēdējā nedēļā no 23. līdz 26. augustam, 27. augustā notiks uzņemšana. Uz tikšanos!

***

Arī skolotājus aicinājām dalīties atmiņās un atbildēt uz dažiem jautājumiem:

1. Jūsu dzimtā vieta. Ja nav Malta, tad – kad nokļuvāt šeit un ar ko, Jūsuprāt, Malta ir īpaša.

2. Jūsu ceļš uz mūzikas pasauli: kur mācījāties, kad radās interese, kā nonācāt līdz savai specialitātei, kas iedvesmoja?

3. Vai un kā tieši ir mainījusies mūzikas apguve Jūsu skolas laikā un pašlaik?

4. Kāda mūzika ir Jūsu “zāles” un veldze? Kādu labprāt klausāties?

5. Ko darāt brīvajā laikā (vaļasprieki)  un  ko vēlētos darīt, ja laika būtu vairāk?

6. Jūsu novēlējums bērniem un vecākiem. Vai un kāpēc ieteiktu mācīties mūzikas skolā?

Elita Kupcova:

“Mūzikas apguve mūsdienās ir kļuvusi individuālāka”

Mana dzimtā vieta ir Rēzekne. Maltā nokļuvu laimīgas apstākļu sakritības dēļ, – toreizējais skolas direktors  V. Štekels izteica darba piedāvājumu strādāt šajā skolā. Mācījos J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas skola, J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas koledža, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte (bakalaura grāds), Rēzeknes Augstskola (maģistra grāds). Bērnībā radās interese par mūziku, tāpēc mani vecāki aizveda mani uz mūzikas skolu. Tā mans ceļš mūzikas pasaulē joprojām turpinās. Kā savu specialitāti izvēlējos  tieši mūzikas teoriju, jo tā analizē mūzikas būtību un rada visaptverošu izpratni par šo mākslas veidu.

Ikdienā, steidzīgā dzīves ritma dēļ, baudīt mūziku sanāk maz. Taču labprāt klausos dažādu stilu mūziku dažādu izpildītāju interpretācijā. Patīk saklausīt līdzīgo un atšķirīgo vienā skaņdarbā, kā tas mainās laika gaitā. Brīvajā laikā labprāt dodos vienkāršā pastaigā, radoši izpaužos savas mājas apkārtnes veidošanā.

Mūzikas apguve mūsdienās ir kļuvusi individuālāka, ievērojot katra audzēkņa spējas, prasmes un intereses. Tas mūsdienu plašajā, daudzveidīgajā interešu piedāvājumā ir ļoti svarīgi un tiek augsti vērtēts.

Ilga Temne:

“Instrumenta spēle nav dzejolis, kuru var iemācīties pa vienu vakaru”

Mana dzimtā vieta ir Kārsava. Uz Maltas mūzikas skolu uzaicināja strādāt mūzikas skolas direktors Vladislavs Štekels. Interese par akordeonu radās vēl bērnībā. Tēvs mazliet to spēlēja. Bieži ciemos pie mums brauca tēva brālēns no Liepnas. Viņš arī spēlēja. Ierādīja man basus. Pēc dzirdes iemācījos “Vecās liktens dzirnas” un “Kur tu teci, gailīti”. Kad gāju 5. klasē, izturot lielu konkursu, iestājos Kārsavas mūzikas skolā.

Manā laikā, lai iestātos mūzikas skolā, bija jāiztur konkurss. Visus nemaz neņēma. Bija obligāti jāiegādājas instruments, skola to  nedeva. Par mūzikas skolu bija arī jāmaksā. (Pašlaik Maltā nav mācību maksas, arī instrumentu iedod skola!) Manā mācību laikā neatceros, ka kāds būtu izstājies no skolas, – visi bija atbildīgi un mācījās. Arī mācību programma bija sarežģītāka. Tagad  reti kuram skolniekam patiešām ir interese par instrumenta spēli un mūziku. Arī konkursa uz vietu nav. Nav vienotas mācību programmas.

Kad ir iespēja, apmeklēju simfoniskā orķestra koncertus. Protams, patīk klasika. Brīvajā  laikā dziedu korī, braucu uz laukiem, vakaros skatos detektīvus un atvaļinājumā palasu kādu grāmatu.

Mūzikas skola disciplinē. Mūzikas instrumentu spēle attīsta ātru domāšanu, atmiņu, matemātiskās spējas, raitu runu, spēju vienlaicīgi veikt vairākas darbības un daudz ko citu. Tāpēc vajag vest bērnus uz mūzikas skolu. Tikai jāatceras gan bērniem, gan vecākiem, ka, lai iemācītos spēlēt instrumentu,  jāiegulda darbs (katru dienu jāspēlē) un laiks. Instrumenta spēle nav dzejolis, kuru var iemācīties pa vienu vakaru.

Jeļena Kuzmina:

“Mūzika palīdz iegūt jaunus draugus, paplašināt redzesloku un māca radošumu”

Esmu dzimusi Rēzeknē, bet mēroju ceļoju uz Maltu, kur strādāju par vispārējo klavieru  skolotāju. Malta ir īpaša ar tās cilvēkiem, sakoptību. Te norit aktīva dzīve, jo darbojas divas vidusskolas, bērnudārzs, Kultūras nams, jauniešu centrs, mūzikas skola un pat vēstures muzejs.

Mācījos Rēzeknē – mūzikas skolā, tad mūzikas vidusskolā klavierspēles nodaļā. Pēc tam studēju Daugavpils Universitātē gan bakalaura, gan maģistra studiju programmā. Jau no bērnības sapņoju kļūt par klavierspēles skolotāju, – tas arī iedvesmoja sekot sapnim un to īstenot. Ja kaut ko gribas, tad jātiecas to sasniegt.

Ir mainījusies bērnu intereses noturība. Mums agrāk bija lielas izlaidumu klases – visiem bija jāpabeidz iesāktais. Šodien bērniem ir daudz iespēju, ko darīt ārpus skolas, un nereti mūzikas skolu neizvēlas nemaz vai arī aziet prom, kad atrod interesantāku, vieglāku nodarbi. Mūzikas skola prasa lielu pacietību daudzu gadu garumā.

Man patīk klasiskā mūzika, – to arī klausos. Mans vaļasprieks ir dārza darbi. Ja brīvā laika būtu vairāk – gribētu adīt vai vairāk lasīt grāmatas.

Pilnīgi noteikti jāmācās mūzika, jo tā veido intelektuālas personības attīstību. Tā audzina drosmi, prasmi strādāt komandā un atbildību. Vecākiem un bērniem novēlu izturību, pacietību un viedumu. Tiem, kuri vēl nemācās mūziku, aicinu visus nākt mācīties mūzikas skolā! Te Jūs iegūsiet jaunus draugus, paplašināsiet redzesloku, jo iemācīsieties spēlēt mūzikas instrumentu un radoši domāt.

Ilona Dervanova:

“Mūzika bērniem jau no agra vecuma ļoti palīdz viņu kopējai attīstībai”

Dzimtā pilsēta ir Rēzekne, bet uz Maltu pārcēlāmies dzīvot 1984. gadā. Mācījos J.Ivanova Rēzeknes Mūzikas skolas vijoles klasē, DU ieguvu bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā un vijoļspēle. Interese par mūziku man radās agrā bērnībā  – aptuveni 5 gadu vecumā, jo mājās vienmēr skanēja mūzika. Ļoti patika ģitāra, bet 90. gados tādas nodaļas nebija tāpēc izvēlējos vijoļspēli. Kad es mācījos, mācības noritēja interesanti, jautri – tikāmies ar draugiem, vairāk komunicējām ikdienā. Tagad situācija mainījusies: viss ir datorizēts, cilvēki mazāk komunicē savā starpā. Neteiksim, ka nav interesanti, bet ir citādāk. Mūzikā, tiekoties ar cilvēkiem, muzicējot klātienē, skaņdarbu izjūt arī caur paša mūziķa personību, un tā ir brīnišķīga enerģija... Man tā visa ļoti pietrūkst.

Mana ikdiena saistās ar klasisko mūziku, bet brīvajā laikā klausos popmūziku, jo tieši tāda mūzika mani relaksē. Mans darbs un hobijs ir mūzika, bet ļoti patīk ceļot, atpūsties pie dabas, sportot (riteņbraukšana, dejas). Vienmēr jau gribētos tā brīvā laika vairāk, ja tā būtu, apceļotu Eiropu.

Mūzika bērniem jau no agra vecuma ļoti palīdz viņu kopējai attīstībai. Valoda, kustību koordinācija, spēja mācīties, klausīties, redzēt, just – tas nav vēl viss, ko var sniegt mūzika.
Visiem vecākiem ieteiktu sūtīt bērnus mācīties uz mūzikas skolu – ar muzikālo nodarbību palīdzību bērnu dzīve kļūst interesantāka un skaistāka!

Juris Dervanovs:

“Mūsdienās mūzikas apguve notiek intensīvāk un daudzveidīgāk”

1. Mana dzimtā vieta ir Rēzekne, bet mani vecāki un vecvecāki pārvācās uz patstāvīgo dzīvi Maltā, kad man tad bija apmēram 6 gadi, jo tajā laikā  Maltā veiksmīgi darbojās un bija pazīstama visas Latvijas mērogā VEF rūpnīcas filiāle, kur mani vecāki arī strādāja. Pašlaik priekš manis Malta tas ir pozitīvās bērnības atmiņas un jūtas, kā arī pašdarbības kolektīvi (orķestri), pateicoties kuriem turpināja veidoties mana mākslinieciskā gaume un muzikālās iemaņas, kā arī tika gūtas pozitīvās emocijas un pārdzīvojumi.

2. Mans muzikālais ceļš bija sācies neklātienē – ar manas mammas pirmajiem akordiem uz akordeona, tā skaņas es varēju klausīties augām dienām. Tad jau, kā minēju, ievērojamu iespaidu uz manu turpmāko nākotni atstāja tieši pašdarbības kolektīvi (orķestri), pateicoties, kuriem es iestājos Jāņa Ivanova Mūzikas skolā klarnetes spēles klasē.

3. Straujo pārmaiņu laikā – mūsdienās mūzikas apguve notiek intensīvāk un daudzveidīgāk, pateicoties interaktīvo palīglīdzekļu pieejamībai, kā arī to izmantošanai mācību stundās un koncertēšanā, kas ir svarīgs faktors skolēnu mācīšanās motivācijas veidošanā.

4./5. Pats labprāt klausos dažāda rakstura un stila instrumentālo mūziku, kā arī nav nepamanīta elektroniskā mūzika. Brīvajā laikā arvien biežāk sāku veidot un programmēt savu dažādu stilu mūziku un plānoju pievērsties šai nodarbībai vēl intensīvāk.

6. Skolēniem un viņu vecākiem es ieteiktu nelaist garām tādu vienreizēju iespēju mācīties mūzikas skolā, jo tā dod un palīdz skolēnam daudzveidīgi un daudzpusīgi pilnveidoties un attīstīties, kā arī spējas mākslinieciski un radoši domāt. Tajā pašā laikā radošā domāšana palīdzēs skolēnam problēmu risināšanas ceļus atrast ar nestandarta pieejām, atteicoties no novecojušiem noteikumiem un uzskatiem. Pēc manām domām, tas ir pamats skolēna kritiskās domāšanas attīstīšanai, kā arī mākslinieciskās patstāvības pilnveidošanai.

Ludmila Semjonova:

“Mūzika – labākais ceļš uz veiksmi un panākumiem dzīvē!”

1. Esmu dzimusi Rēzeknē. Maltas mūzikas skolā strādāju kopš 2000.gada. Pirmajā darba gadā aizvietoju Tatjanu Nagli, bet no 2002. gada esmu pieņemta darbā pastāvīgi. Neskatoties uz to, ka Malta ir neliela apdzīvota vieta, tai ir bagāts vēsturiskais mantojums (saglabājusies 18.gs zirgu pasta stacijas ēka), aktīvi attīstās kultūras dzīve gan bērniem, gan pieaugušajiem (Kultūras nams, bērnu un jauniešu centrs, vidusskola, mūzikas skola).

2. Septiņu gadu vecumā vecāki man piedāvāja iestāties mūzikas skolā klavieru klasē, par ko es viņiem esmu bezgala pateicīga. Pēc Rēzeknes mūzikas skolas pabeigšanas iestājos mūzikas vidusskolā. Tieši tur sapratu, par ko kļūšu un ar ko nodarbošos nākotnē, – mācīšu bērniem klavieres. Pēc mūzikas vidusskolas pabeigšanas vienlaikus gan strādāju Rēzeknes 6.vidusskolas mūzikas novirzienā, kā arī mācījos Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.

3. Mana darba laikā skolā notika daudz pārmaiņu. Atvērās jaunas nodaļas, notika ne tikai reģionālie konkursi, bet arī starptautiski, kuros piedalījas mūsu audzēkņi. Pašlaik pandēmijas dēļ mēs strādājas attālināti (šajā procesā arī vērojams progress).

4./5. Man patīk klasiskā mūzika. Priekšroku dodu romatiskai mūzikai – Šopēns, Lists, Čaikovskis. Klausos latviešu komponistus, patīk rokmūzika, populārā mūzika. Brīvajā laikā nodarbojos ar intelektuālam spēlēm (krustvārdu mīklas u.c.), daudz lasu. Interesējos par muzikālajiem notikumiem, man patīk gatavot, kā arī mani interesē makšķerēšana. Kad man ir brīvs laiks, tad vienmēr cenšos palīdzēt tuviem cilvēkiem un radiniekiem, bet arī labprāt pavadu vairāk laika strādājot.

6. Iesaku vecākiem sūtīt savus bērnus mācīties mūzikas skolā! Mūzika tā ir kultūra, estētiska pieeja. Mūzikas nodarbības audzina stingru gribu, disciplīnu, raksturu, kā arī bērns caur mūzikas nodarbībām var attīstīt savas matemātiskās dotības. Bērni, kuri mācās mūziku, labāk izsakās un raksta. Nodarbības ar mūziku attīsta komunikācijas iemaņas. Mūzika – labākais ceļš uz veiksmi un panākumiem dzīvē!

Tatjana Nagle:

“Esmu pateicīga saviem absolventiem par skaņu krāsu meklēšanas brīžiem”

Ievads mūzikas pasaulē man notika tālu- tālu no mazās Latvijas. Iepazīšanās ar klavierēm bija Magadanas apgabalā – manā dzimtajā vietā. Maltas mūzikas skolā es esmu no pašiem pirmsākumiem, kopš 1991.gada- gads, kad bija dibināta mūsu skola. Par šiem 30 gadiem daudz kas ir saglabājies manā atmiņā. Man paveicās strādāt ar labiem un labsirdīgiem, atsaucīgiem un atbildīgiem, radošiem un ziņkāriem, apdāvinātiem un talantīgiem bērniem, daudzi no kuriem ir mūzikas skolas dzīves pasākumu vairāki dalībnieki un konkursu uzvarētāji, tādi kā: Anna Andiņa, Evija Novika, Renāte Vēvere, Margarita Maļavko, Milla Ketija Seņkova un Kaspars Bačkurs. Esmu ļoti pateicīga saviem absolventiem un topošajiem audzēkņiem par bezgalīgi interesantu un aizraujošu sadarbību, par skaņu krāsu meklēšanas brīžiem un par skaņdarbu ieceres īstenošanu!

Raksta nobeigumam gribas citēt Maltas Mūzikas skolas izveidotāja Vladislava Štekela (Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Maltas goda pilsoņa) vārdus:

“Mūzikas skolā bērns jūtas kā ģimenē, klausās citu spēlē, skolotājā, tas liek augt pašam. Tas ir arī izaicinājums skolotājam – aizraut bērnu, ieinteresēt. Ja man jautātu, es teiktu, ka visiem bērniem būtu jāmācās arī mūzikas skolā, vismaz pamatus. Ne katrs, kas beidz mūzikas skolas, arī var būt par mūziķi: viens ir prast nospēlēt notis, otrs – piespēlēt jebkurā brīdī jebkuru dziesmu. Taču esmu pārliecināts: kas mūzikas skolu beidzis, tas par zagli nekad nebūs! Jo te iemāca attieksmi, ietekmē attīstību, atbildību, veido gaumi.”

Rakstu sagatavoja Skaidrīte Svikša (speciāli Maltas pagasta mājaslapai www.malta.lv.)