Print this page

Maltas BJC aizvadīts pasākums “Muna dzymtō volūda – latgalīšu”

21. februāris – Dzimtās valodas dien, un Maltas Bērnu un jauniešu centrā Žurnālistikas pulciņā tās gaidās 19. februārī notika aktivitāte “Muna dzymtō volūda – latgalīšu”. (Ceram, ka latviešu valoda neapvainosies, ka cēlām gaismā viņas māsu, turklāt Maltas BJC jau divus gadus piedalījās mūsu Valsts valodas dienas svinībās maijā, to darīsim arī šogad!).

Pasākuma pirmajā daļā jaunieši tika iepazīstinātas ar grāmatām, kuras patiešām nebija redzējuši un bibliotēkā noteikti nemeklēs: pērngad latgaliešu rakstu valodā izdoto grāmatu “Gostūs pi Boņuka”, Naaizmērstules “Dīva dōrza pučeites”, kā arī vairākas vārdnīcas (slenga, eponīmu, viena burta, žargona, politisko un garīgo terminu, kā arī visai neparasto latgaliešu-latviešu vārdnīcu). Un patiešām tajās ieskatījās ar smaidu un atklāja sev jaunus vārdus. (Par grāmatu piedāvājumu paldies Rēzeknes pilsētas Centrālajai bibliotēkai.) Tāpat jaunieši bija diezgan uzmanīgi kļūdaina teksta labošanā un savas vecumam atbilstoši pamanīja tajā nepilnības.

Interesanta, šķiet, bija valodas kļūdu iepazīšana, kurā ikdienā arī netiek pievērsta uzmanība. Vispirms Žurnālistikas pulciņa meitenes apskatīja karikatūras no grāmatas “Kā latvietis runā”, bet pēc tam klausījās un zīmējumos apskatīja kļūdas, ko esmu apkopojusi savā korektora darbā. Tagad jaunietes noteikti zinās, piemēram, kad jālieto vārds “sekojošais”, ka “omleti nevar gatavot no jebkuriem produktiem” un ka “uz avīzēm nevis parakstās, bet gan tās abonē”.  Tāpat izmēģinājām jaunu spēli, kurā no metamo kauliņu attēliem bija jāveido kāds ministāsts.

Taču pamataktivitāte bija kāds eksperiments, jo gribējās dzirdēt nevis valodnieku vai citu valodas lietu aktīvistu, bet neitrālās puses – jauniešu viedokli, kuri ikdienā un vispār nelasa tekstus latgaliski un tāpēc uztver to intuitīvi. Proti – Žurnālistikas pulciņa meitenes vērsās pie visiem BJC tobrīd klātbijušajiem jauniešiem un, demonstrējot divus tekstus latgaliešu rakstu valodā, lūdza pateikt, kurš no tiem lasāms vieglāk. Arī pēc pasākuma meitenēm tika dots uzdevums aptaujāt arī savus klasesbiedrus, parādot šo pašu tekstu. Tad nu rezultāts izrādījās šāds: vairums jauniešu (20 no 24) par vieglāk lasāmu un uztveramu nosauca tekstu t.s. Stroda ortogrāfijā. (Paldies par aptaujas veikšanu:  Dagnei Tučei, Līgai Runčis un Ievai Paškevičai!) Tāpat jaunieši lasīja latgaliski (vairums – pirmoreiz!) – tie bija jautājumi no minētās grāmatas par Boņuku, kurā, starp citu, ir daudz dažādu uzdevumu! Jāteic, ka gāja visai raiti gan ar lasīšanu, gan atbildēm.

Skaidrs, ka latgaliešu valodas lietojuma problēmas Maltā ir līdzīgas kā citviet  Latgalē – ģimenēs bieži runā latgaliski un krieviski, citās tikai latviski, bet daudzās – vecāki savā starpā latgaliski, bet ar bērniem latviski, uzskatot, ka viņiem “skolā būs vieglāk, nebūs akcenta” utt. (Bet visas pašu valodas kļūdas kā ar koppapīru pāriet bērnos un rezultāts ir tāds, ka bērns neprot ne literāro, ne savu latgalisko valodu!) Diemžēl šajā valodu mikslī tiek piesārņotas visas no trim minētajām valodām, jo vairs neviena neskan tīri, tiek zaudēti skaisti vārdi, kas ir unikāli katrai valodai.

Šoreiz Dzimtās valodas diena Maltā deva iespēju pārliecināties, ka šībrīža pusaudži tiešām ir tā grupa, par kuru ne/maz ticis un tiek domāts kā par latgaliešu valodas lietotājiem nākotnē. Nerimst strīdi par rakstību, bet vispirms jākopj augsne, kur valoda varētu pastāvēt nākotnē. Šis pasākums atnesa gan jaunas zināšanas skolēniem (tāpat kā pērngad notikusī novadmācības stunda, kurā iesaistījāmies), gan savus secinājumus un vielu pārdomām, bet jebkurā gadījumā – jaunieši kaut uz mirkli tika atraukti no BJC dažādo galda spēlēm un sarunām un pievērsās tēmai “valoda” ar īpašu akcentu uz latgaliešu valodu, jo ar to kā dzimto valodu visā pasaulē var lepoties tikai latgalieši! Bet par pasākumu – patiešām gandarījums! Paldies, jaunieši, jūs esat mūsu cerīgā nākotne!

P.S. Arī šis raksts jāraksta valsts valodā, jo daudzi vecāki to ignorētu tikai tāpēc vien, ka tas ir latgaliski... Absurds, bet fakts! Tāda nu ir situācija “myusu volūdā”! Tā ir gan skaista, gan unikāla, bet tikai mūsu – vecāku, skolotāju – ziņā, kas ar to notiks tālāk...

Skaidrīte Svikša, Žurnālistikas pulciņa skolotāja

Last modified on Ceturtdiena, 22 Februāris 2018 09:46

Jaunākās no Aktualitātes