Print this page

Maltas poļu nodaļa – jaunās telpās

25. septembris, kad visa Latvija vel dzīvoja pāvesta Franciska dotās svētības apjausmā, Maltā šīs sajūtas paspilgtināja un jaunas radīja vēl viens Dieva gribā un svētībā balstīts notikums – Maltas poļu nodaļas jauno telpu iesvētīšana.

Pirmais sveicējs bija pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra, uzdāvinot nodaļai grāmatu ar skatiem uz Latviju no putna lidojuma, un savā uzrunā uzsvēra, ka Maltas poļu nodaļa telpu ziņā ir tikusi visvairāk “cilāta”: “Pašlaik ceru, ka Jums būs likts miers un varēsiet draudzīgi satikties ar saviem domubiedriem, papildināt grāmatu klāstu. Jāatzīst, ka jūsu biedrība ir viena no aktīvākajām pagastā. Patīkami apzināties, ka, sanākot kopā, jūs īstenojat labas ieceres. Jūs savu darbu darāt no sirds, tāpēc novēlu tikai veselību.” (Pani Klāra Kondrova pateicās pagasta vadītājam par palīdzību un izrādīto cieņu.)

Maltas vēstures muzeja vadītāja Silvija Pīgožne, dāvinot māla vāzi ar uzrakstu “Latvijai 100”, uzsvēra: “Šogad daudzas lietas tiek pakārtotas valsts simtgadei, bet atcerēsimies, ka šos svētkus mums ļauj svinēt tas, kas paveikts līdz šim, tik daudzi cilvēki ar saviem labajiem darbiem. Bez šaubām, Jūsu biedrībai ir savs pienesums arī Latvijas labā. Tāpēc novēlu jaunajās telpās pulcēties ap skaisto un arī turpmāk radīt to pašām.”

Rozentovas draudzes prāvests Rinalds Broks, iesvētot jaunās telpas teica: “Katrai telpai ir sava nozīme un to ēkai, dzīvoklim piešķir pats cilvēks. Cilvēks to iekārto tā, kā tas nepieciešams. Cilvēks ir katras ēkas un telpas sirds, lai kāda būtu māja, bez cilvēka tajā ir tukšums. Arī šī telpa nes sevī kādu domu – tā ir par Poliju, tā pulcina cilvēkus, kuru dzīvesstāsts saistīts ar šo tautu. Tajā jūtama divu valstu mīlestība, ko arī apliecina te redzamie abu valstu karogi. Šī telpa aicina cilvēkus būt kopā, piepildīt laiku dažādām vajadzībām. Tas ir jānovērtē, ka ir vieta, kur pulcēties ap poļu tautas vērtībām, ka to var baudīt ne tiki poļi, kas savā ziņā mums ir piemērs ticības ceļā. Tikai kopā esot, varam saglabāt tradīcijas, neaizmirst valodu. Lai šajā telpa notiek daudz skaistu notikumu. Bet tas jau atkarīgs no jums – šīs telpas saimniekiem.”

Atklāšanā klātbija arī Latvijas Poļu savienības Rēzeknes nodaļas vadītāja Bernadeta Geikina-Tolstova, aicinot rudens vakaros pie tējas tases raisīt jaukas sarunas un idejas, uzdāvināja nodaļai tējkannu un teica: “Jau pirms 25 gadiem Rēzeknē tika atvērta poļu skola, bet pēc laika ar pani Vandas Krukovskas visdažādāko atbalstu arī Maltā tika nodibināta šī biedrība un sākās ciešāka sadarbība. Delegāciju pārstāvji vienmēr ļoti gaiši apgaroti atbrauc tieši no Maltas, sakot, ka – lai sajustu dzimtenes mīlestību, jāaizbrauc prom no Polijas un jāpaskatās, kā cilvēki atceras un vēlas uzturēt poliskās tradīcijas. Poļu biedrības vārdā saku milzīgs paldies par atsaucību, pretimnākšanu. Maltā valda īpaša gaisotne, siltuma, mājīguma sajūta.“ Viņai piekrita savu polisko sakņu cienītājs Rišards Gaidis, kura augstdzimušie radi Vaišļas bijuši Maltā pazīstami un cienījami cilvēki, bet pašlaik atdusas Rozentovas kapsētā. Arī viņš lepojas ar sadarbību un saziņu ar Maltas poļu nodaļu: “Mums ir ciešas un siltas attiecības jau sen!” Savukārt nodaļa ir pateicīga par viņa nesavtīgo atbalstu un palīdzību poļu seno kapu pieminekļu atjaunošanā.

Sapulcinot nodaļas biedrus un viesus pie bagātīgi klāta galda, biedrības vadītāja Klāra Kondrova pastāstīja, ka nodaļa, kas 2017. gadā svinēja savu 15. jubileju, pa šo laiku ir atradusies kopumā piecās vietās: “Sākumā bijām kultūras namā, tad Maltas 2. vidusskolā, kur bija labas telpas, paldies jāsaka celtniekam panam Vaclavam Kovaļevskis, jo viņš palīdzēja tās iekārtot. Bet tā bija skola, kur varējām nākt tikai stundu laikā, bet tas mums īsti nederēja. Skolā sākās remonts un mūs aizsūtīja uz Parka ielu – blakus ēkā muzejam, kur pusotru gadu vienkārši stāvēja mūsu mantas. Pulcējāmies viens pie otra. Tad mums atvēlēja divas labas telpas mūzikas skolas bijušajās ēkā Brīvības ielā 6, kur pat zāle bija mūsu rīcība un tajā notika pat dievkalpojumi, bet arī tur sākās remonts, un nu ar pagasta vadītāja Vitālija Skudras labvēlību esam ienākuši šajās telpās – Skolas ielā 24.

Protams, kādreiz bijām skaitliski vairāk, bet lika zobs dara savu. Pašlaik esam ap 20 cilvēku. Paldies Poļu savienībai, ka atceras mūs, ka saņemam mazas uzmanības apliecinājumus svētkos un ne tikai. Paldies pagastam, ka noorganizēja bibliotēkas plauktus mūsu grāmatu sakārtošanai, jo mūsu mēbeles “ceļošanas gaitā”  bija kļuvušās nelietojamas. Mums poļi reiz bija uzdāvinājuši skaistu bufeti, viss noveco. Jāsaka paldies panam Janam Visockim, kurš šurp ar savu transportu palīdzēja pārvest visu mūsu “mantību” un visu izmērīja, sakāra un nolika savā vietā. Kad viss bija sakārtots, nolēmām, ka arī šo telpu jāizvēta, jo iepriekšējās arī bija svētītas. Paldies par to mūsu priesterim. Ceram, ka būsim stipri un varēsim turpināt darboties!”

Ciemiņi, tostarp priesteri, no Polijas visvairāk braukuši paša sākumā, kad nodaļas mitinājusies skolā. Veduši arī grāmatas, ļaujot Maltas nodaļai iegūt slavu kā bagātīgākā grāmatu klāsta īpašniekiem – “Poļu grāmatu klubs”  poļu aprindās ticis atzīts par labāko visā Baltijā, tajā bija grāmatas pat no 1846. gada un seni žurnāli. Pani Jadviga Okuņeviča joprojām ir šī kluba vadītāja un pārzinātāja, tāpēc tika lūgta pastāstīt par visu detalizētāk. Viņa ar īpašu aizrautību vēstīja par grāmatu klāstu, ieskicējot galvenos tematisko blokus, pa kuriem te apkopotas grāmatas un citi materiāli, līdz pat kasetēm ar dažādiem ierakstiem. Vienīgais žēlums – nav iespējas tos klausīties, jo biedrībai nav pat televizora, kur nu vēl tehnoloģiska brīnuma – datora. Bet tas nebūt nemazina krājuma vērtību, jo te ir gan reliģiska satura izdevumi, īpašs plaukts par pāvestu Jāni Pāvilu II, par poļu tradīcijām, pilsētām un, protams, daiļliteratūra. Atsevišķs plaukts atvēlēts latgaliešu literatūrai, jo poļu un latgaliešu kultūras ir cieši savijušās.

Tāpat sarunās pie galda uzzinājām, ka ir tā saucamā “poļu versijas dambrete, kurā jāsit vairākums”. Otra atklāsme bija, ka decembrī muzejā plānota izstāde “Poļu rokdarbi”, kurā prevalēs pani Jadvigas darbi. Savukārt 20. novembrī Maltas poļu nodalās biedri tika aicināti kopā ar domubiedriem no Rēzeknes apmeklēt Polijas simtgadei (11. novembrī) veltītu koncertu.

“Mums gribas, lai par Latgali domā to gaišāko, mēs esam sirsnīgi, sabiedriski un turamies viens pie otra kā zāģa zobi,”  noslēgumā teica K.Kondrova. Tad nu jaunas telpas lai ir jauns sākums un jaunu vēsmu ienesējs uzņēmīgo un radošo Maltas poļu nodaļas dalībnieču ikdienā.

Skaidrīte Svikša

Jaunākās no Aktualitātes