LT Stable - шаблон joomla Книги

Baltā galdauta svētkos Maltā akcentēti četri svarīgi balsti

Kāds 12. klases skolnieks Mikus savā sacerējumā uzrakstīja: “Balts galdauts man asociējas ar kaut ko tikumīgu, mierpilnu. Balts galdauts ir kā balta lapa, uz kuras tūlīt kaut kas tiks uzrakstīts”. Balti klāts galdauts ir kā izsenis godāta vieta, ap kuru simboliski vai gluži praktiski pulcēties ģimenēm, draugiem, kaimiņiem, ciema ļaudīm, lai dalītos savās sajūtās par Latviju.

Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā Baltā galdauta svētkus Maltā ar iespēju izdzīvot patriotismu mājīgā, siltā, ģimeniskā gaisotnē apaudzējam ar vērtībām, kas svarīgas mūsu iedzīvotājiem. Šogad šiem svētkiem  Maltā, var teikt, bija četri balsti.

Pirmais balsts – Maltas Goda pilsoņu godināšana. Katras tautas, vietas vēsturi veido tās cilvēki. Maltas Goda pilsoņi savulaik ir saņēmuši līdzcilvēku atzinību un augstu novērtējumu. Latvijas krāšņajā jubilejā vēlējāmies pulcināt vienuviet uz kopābūšanu šos maltēniešus, lai piešķirtu meistares Ivetas Pudures darinātās piespraudes mūsu karoga krāsās ar latvju rakstu zīmēm. Tas ir mūsu cieņas, atzinības, pateicības apliecinājums.

Laipni atsaucoties mūsu lūgumam, Maltas Goda pilsoņi uzrakstīja savas pārdomas, novēlējumus Latvijai simtgadē, sevišķi piemeklējot sirds vārdus dzimtajam ciematam. Esam pagodināti, ka patiesi krāšņas domas, spēka vārdi nonāks glabāšanā muzejā kā Maltas Goda pilsoņu vēstījums nākotnei.

Maltas Goda pilsonis – pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra savā novēlējumā un uzrunā pasākuma dalībniekiem uzsvēra katra cilvēka atbildību un nozīmību Latvijas valstī: “Cik stipri esam paši, tik stipra ir mūsu valsts. Katrs no mums, pieliekot pūles un darbu, var palīdzēt sev, un līdz ar to arī valstij.”

Otrs balsts ceļā uz Latvijas simtgadi ir vēsture. Šoreiz akcentējām Maltas vēstures pieturas punktus. Vēsturnieks Agris Dzenis ir savācis Maltas pagasta sociālās, saimnieciskās, etniskās un kultūras vēstures materiālus no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Latvijas arhīvos, bibliotēkās, elektroniskās tīmekļa vietnēs, veicis to apkopošana, tulkošanu un zinātnisko apstrādi. A. Dzenis pasākumā ieskicēja savu pētījumu.

Trešais balsts ir mūsu garamantas, kultūrvēstures mantojums. Pirms Elkšņa kunga uzstāšanās varēja iepazīties ar Latgales Kultūras centra izdotajām maltēniešu grāmatām un redzēt LKCI ilggadējas redaktores Skaidrītes Svikšas sagatavoto prezentāciju par šo izdevniecību un tās vadītāju Jāni Elksni. Cienījamais grāmatizdevējs akcentēja maltēniešu ražīgo devumu grāmatu izdošanā un publikāciju rakstīšanā. Varēja apskatīt arī jaunākās izdevniecībā izdotās grāmatas un tās iegādāties. Jāatzīmē, ka Jāņa Elkšņa ražīgais darbs ir augsti novērtēts un 2018. gadā viņš saņēma Grāmatizdevēju asociācijas balvu “Zelta ābele” par mūža ieguldījumu grāmatniecībā.

Pedagogs un rotkalis, Maltas Goda pilsonis Rihards Ciblis jau ilgus gadus nodarbojas ar arheoloģisko materiālu pētniecību, pats izgatavo latgaļu rotas un savu pieredzi apkopojis grāmatā “Kalsim rotas”. Elkšņa kungs atzīmēja, ka šī grāmata bija kvalitatīvi sagatavota, tāpēc pieprasīta un ātri vien izpārdota. (Tāpat pasākuma laikā varēja apskatīt speciāli Latvijas simtgadei veidotu Riharda Cibļa stendu ar latgaļu rotām.)

Ceturtais balsts ir mūsu valoda, vēsturiskā atmiņa. Maltas Goda pilsone Anna Babre ir vienmēr rūpējusies par Pētera Stroda vēsturiskās latgaļu gramatikas uzturēšanu un aktualizēšanu. Sarunās par valodu viņa nesen uzsvēra, ka šogad līdz ar Latvijas simtgadi tiek svinēti simts gadi kopš gotu rakstība tika nomainīta ar latīņu. Tāpat Annas kundze pasākumā akcentēja folkloras ansambļa nozīmi Atmodas laika kustības aizsākumā Maltā. Viņa nosauca tā laika aktīvistus un lūdza godināt aizgājušo cilvēku piemiņu ar klusuma brīdi. Muzejam dāvinātais Annas Babres atmiņu stāsts par Atmodas laiku ir unikāls vēstures mantojums.

Maltas Goda pilsonis Vladislavs Štekels nolasīja savu vēlējumu Latvijai un dāvināja kopā ar Anitu Stepiņu un Liju Kļaviņu-Lozdu brīnišķīgu priekšnesumu – sirdij tuvas, tautā pazīstamas un līdzi dziedamas dziesmas. Pasākumu emocionāli krāšņāku padarīja PII ”Dzīpariņš” un MBJC popgrupas uzstāšanās. Paldies par sagādāto svētku sajūtu bērniem, vecākiem, audzinātājām, iestāžu vadītājām Alīnai Čistjakovai un Vijai Danilovai, mūzikas skolotājām Irēnai Ivanovai un Edītei Kroičei.

Maltas Goda pilsone, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere Marija Podnieka savā vēlējumā Latvijai uzrakstīja:

Ne katram ir iespēja būt pilsonim savā valstī! Man tā ir!

  Es priecājos, ka varu brīvi runāt un izteikt savu attieksmi par šeit notiekošo. Ne viss vēl ir kā gribētos. Tomēr ceru, ka būs.

  Krāsim pieredzi, izvēlēsimies apdomīgāk un gudrāk cilvēkus, kas nosaka likumus mūsu valstī. Būsim paši aktīvi, atbildīgi, godīgi un toleranti.

  Novēlu Latvijai kļūt arvien zaļākai, skaistākai, bagātākai un cilvēkiem draudzīgākai.

  Saules mūžu Latvijai!

Silvija Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja

  Malta  

 

Tuvākie pasākumi

Mai
14

08:00 14.05.2018 - 16:00 30.05.2018

Mai
30

30.05.2018 16:00 - 18:00