Tāpat kā māksla un arhitektūra, arī nauda – banknotes un monētas – ļoti labi raksturo laiku, kurā tās bijušas apgrozībā. Iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju, saimniecisko darbību, cilvēku domāšanas veidu un arī gaumi, jo katra naudas zīme ir ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī uztverama kā mākslas darbs, pagātnes artefakts. Un katrai naudai ir savs stāsts.

Aizraujoši ir stāsti par “veco naudu”. Senāk nauda ir staigājusi meitenes vai zēna izskatā, ja kāds piedūrās klāt , tad tie pārvērtušies par naudu. Uz apslēptas naudas brīžiem zila uguns degot virsū. Aiz Maltas kapsētas atrodas neliela ieleja, kuru sauc par Kumeļliekņu. Tur esot aprakta nauda. Tā bieži parādoties virs zemes un maldinot ceļiniekus, kas iet pa ceļu gar Kumeļlieknu.

Savukārt Griščatu muižas pārvaldnieka dēls Rihards Zariņš (1869 – 1939) kļuva par vienu no ievērojamākajiem latviešu grafiķiem, kopā ar V. Krūmiņu radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu, veidoja Latvijas vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus. R. Zariņš izstrādājis metus daudziem Krievijā izlaistiem vērtspapīriem –naudaszīmēm, pastmarkām, obligācijām. Izcilākās Krievijas banknotes, kas pasaulē tiek uzskatītas par mākslinieciskiem šedevriem, ir R. Zariņa zīmētās kredītbiļetes ar 500 rubļu nominālvērtību ( t.s. petruškas), kas izlaistas 1912. gadā, un ar 100 rubļu nominālvēlvērtību (t.s. katjeņkas), kas izlaistas 1910. gadā.

Vitālija Skudras kolekcija veido priekšstatu par Latvijas monētu veidošanas kultūru mūsdienās. Izstādē var apskatīt  SIA “Latvija Monētu nams” izdotās tematiskās kolekcijas ar Latvijas arhitektūras un dabas skatu pērlēm, spilgtiem vēsturiskiem notikumiem, personībām, latvju rakstu zīmēm. Ir iespēja iepazīties ar eiro monētām no visas pasaules.

Marijai Trusovai ir daudz un dažādi vaļasprieki. Viņa dzied, dejo, audzē puķes, daudz ceļo. No ceļojumiem atvestajām lietām veidojas krūzīšu, magnētiņu, mazu pudelīšu kolekcijas. Arī no tēva mantotajām naudas monētām vai banknotēm viņa pievieno no ceļojumiem atvestās dažādu valstu monētas. Visvērtīgākā, viņasprāt,  ir  Krievijas cara laika monēta.

Viktora Koroļonoka vaļasprieks veidojas, pateicoties viņa prasmīgajām rokām, radošumam, vēlmei strādāt ar koku. Prasmīgais meistars pastāstīja par izejmateriāliem un dabīgajiem koka apstrādes līdzekļiem, par to, kā viņš veido savus darbus. Pārsteidz viņa veidoto koka izstrādājumu dažādība: pulksteņi, uzgriežamie dēlīši, galda lampas, pūra lāde, rotaļu namiņš, bet, apskatot fotogrāfijas, var redzēt Viktora izgatavotos koka izstrādājumus Koroļonoku mājās: trepes, skapīši, bērnu gultiņa, soliņš pie mājas.

Sieviņa Karīna papildināja Viktora stāstījumu: “Koki, kurš kļūst par izejmateriālu Viktora darinājumiem, iegūst īpašu nozīmi, ja tie ir, piemēram , vectēva stādīti vai ar siltām bērnības atmiņām apvīti. Un kad  no šādiem  kokiem Viktors izveido šūpulīti vai rotaļu namiņu, tad tas ir stāsts par vērtībām,  ģimenes tradīciju pārmantotību.”

Pasākumu bagātināja Mārītes Šadurskas un Jāņa Šaudiņa veidotais un izspēlētais uzvedums par atrastu naudu. Kolorīti un dzīvespriecīgi jaunieši pasniedza savu savu stāstu, skatītājiem liekot saprast, ka naudas lietās bieži vien nostrādā “pļākšu kari”.

Paldies izstādes autoriem Marijai Trusovai, Viktoram Skudram, Viktoram Koroļonokam par iespēju iepazīties ar viņu vaļaspriekiem, bet Mārītei  Šadurskai un Jānim Šaudiņam par atraktīvo aktierisko spēli!

S. Pīgožne, Maltas vēstures muzeja vadītāja

Foto: Valērijs Orlovs