Print this page
Ceturtdiena, 13 Jūlijs 2017 09:44

“Maltai – 80”: svētki, kas vienoja paaudzes, tautības un laikmetus

Maltas 80. jubileja nosvinēta skaisti un kopā! Šī ir tā reize, kad cilvēki atsaucās aicinājumam afišā, un 8. jūlijā Malta uzziedēja jaunās krāsās, mijot laikmetus, skaniskos un dejiskos dzīparos vienojot paaudzes, iestādes, pagastus, tautības. Bērnu čalas, garda putra, deju riņķi, mūzikas dažādība, galma tērpi un dejas – todien tas viss bija Maltā, īstenojot veiksmīgi izvēlēto triju krustpunktu koncepciju, kas ļāva svētkiem ienākt praktiski visās Maltas pusēs. Pat Daba ar vēja brāzmu deva iespēju pamanīt, cik gaumīgi ziedu pušķi rotāja ciematu, arī mirklīgais lietus, tiešām jācer, ka bija tikai auglībai un svētībai!

Pirmā pulcēšanās un “skanīgi kustīga rīta rosme” notika pie vēsturiskās Zirgu pasta stacijas ēkas, pie kuras tika atklāts stilizēts verstu stabs (to izgatavoja SIA “Inteco Wood” meistari, bet uzraksti un informatīvo plākšņu dizains – Dagnijas Bernānes darbs). Savukārt stacijas pagalmā, kas saglabājusi senatnīgo veidolu, šķelto akmeņu pagraba ēnā no svelmes slēpās pasākuma mazākie apmeklētāji, bet lielākie tika aicināti dziedāt un dejot. Jau šajā krustpunktā iezīmējās modernā un klasiskā draudzīga līdzāspastāvēšana Maltā – gan mazo pastnieku tērpos un krāsainā drukā tapušajā izglītojošajā speciālizlaidumā “Maltai 80”, gan dejās, kad tautumeitu svārki plandēja līdzās pāris nasko meitenīšu moderno deju kustībām.

Otrajā krustpunktā, kas bija arī divu ielu mija un norisinājās pie mūzikas skolas bijušās mītnes, izpildot katrs vairākas dziesmas, sadziedājās dažādu tautību kolektīvi, īpaši skanīgi bija kungi no Daugavpils un apbūra Rēzeknes krievu ansambļa “Harmonija” solista balss. Vietas izvēle ļāva koncertu vērot pat no visiem tuvumā esošo daudzdzīvokļu māju balkoniem. Tautas mūziku un romances mijās ar Maltas jauniešu moderno deju soļiem un Isnaudas deju grupas “Pērle” seno deju smalko sniegumu.

Trešā pietura bija viskuplāk apmeklētā, jo šķita, ka uz to sanākuši pat kūtrākie maltēnieši, un piestāja pat garāmbraucēji. Laukumā “Borovas tiergs” nebija tik vērienīgs kā gribējās un kā bija kādreiz – 20. gs. 30. gados, kad notika katru ceturtdienu un sauca kopā tuvējos sešus pagastus, taču šoreiz cilvēki nealka iepirkties, bet izbaudīt noskaidrojušos vakaru: ar vecajām labajām dziesmām Malnavas muzikantu izpildījumā, ar mūsu brāļu lietuviešu kapelas “Lankesa” tautisko sniegumu, ar ebreju mūzikas grupas “L’chaim” uzstāšanos, kas atgādināja, ka Malta reiz bijusi ebreju pilsēta, pat ar savu sinagogu.

Svinību noslēguma lielkoncertā pie KN uzstājās visi svētku radošie kolektīvi, kā arī grupa “Dvinskas muzikanti”. Tāpat Maltu jubilejā sveikt bija ieradusies Rēzeknes novada domes priekšsēdētaja vietniece Elvīra Pizāne, kā arī Lūznavas, Nautrēnu, Bērzgales, Lendžu, Audriņu pagasta pārstāvji u.c. Tiesa, pirmais apsveicējs jau pašā rīta agrumā bija tuvākais kaimiņš – Silmalas pagasts tā priekšsēdētāja Eduarda Grišuļonoka personā. Smaidu raisošs izvērsās viņa un Maltas galvas Vitālija Skudras dialogs par Maltas nosaukuma vēsturisko ceļošanu (Borova tika pārsaukta par Maltu, bet bijusī Malta – par Silmalu). Kā jau labiem kaimiņiem pienākas – neviens nav apvainojies par vēsturi, un Silmala vēlēja Maltai saules mūžu. Arī svinību lielkoncertā izskanēja līdzīgi laba vēlējumi, kas mijās ar humora dzirkstīm, piemēram, ka “pasta stacijai vajadzējis būt Bērzgalē, bet tā kā zirgi vēl nebija noguruši un tur nepiestāja, tad tikuši līdz Borovajai un šeit pakrituši” (jokoja Bērzgales pagasta pārvaldnieks Arvīds Dunskis). Gandrīz visi sveicēji Maltai pasniedza augošas dāvanas, vēlot vienmēr attīstīties un ziedēt.

Katros svētkos ir savas garšvielas un īpašie akcenti. Vēsturisko garšu deva bibliotēkā skatāmā izstāde, kas atainoja Maltu laikmetu griežos, kā arī Maltas Bērnu un jauniešu centrā izveidotais stends ar seno fotogrāfiju (kopš 1992. gada) izlasi, kas atspoguļo interešu izglītības vēsturi. Šīs foto un visus albumus BJC digitalizēja, īstenojot projektu “Jaunieši Maltai 80”, kas ļāva ienest svētkos arī mūsdienīguma garšu un sarūpēt Maltai paliekošas dāvanas. Zālē ikviens varēja apskatīt uzrunājošo jauniešu videosveicienu, kurā atrasta un iemūžināta Malta tās cilvēku emocijās, ēkās, notikumos. (Tas tapis divu nedēļu laikā kopā ar svētkos redzētajiem jauniešu divām moderni ritmiskajām dejām.). Tāpat pie BJC notika radošās darbnīcas (bērni rakstīja savus sveicienus Maltai, veidoja apsveikuma kartītes) un viens āra stends bija atvēlēts bērnu zīmējumiem, kur atklāts viņu redzējums uz dzimto ciematu.

Bet īpašo akcentu virknes augšgalā šoreiz noteikti bija iespēja pavizināties senajā pasta karietē (pie Maltas vēstures muzeja). Taču realitātes izjūta zuda un uzvirmoja slavenās Rozentovas muižas gaisotne, kad sevi pieteica Isnaudas deju grupa “Pērle”, ļaujot iepazīt seno vēsturisko deju un tērpu šarmu. Tāpat bija iespēja paviesoties “Pelnrušķītes sapnī” – ludzānietes Rutas Zviedres izveidotajā greznu kleitu, krāšņu cepuru, fraku, aksesuāru valstībā. Maltas meitenes ar aizturētu elpu skatījās un neticībā čukstēja: “Tie ir īsti prinči un princeses!? Kur viņi dzīvo?” Un, iespējams, vecāki paši ļāvās pagātnes mistērijai...

Bērnu interese, neapšaubāmi, ir rādītājs tam, ka svētki izdevušies, taču arī aptaujātie pieaugušie atzina: “Es ieraudzīju Maltu citā gaismā!”, ”Tādu pasākumu te neatceros”; “Man patika viss”; “Programma bija dažādām gaumēm”; “Organizācija un scenārijs pārdomāts, augstā līmenī”, “Mazie pastnieki ar jaunākajām ziņām bija īstajā laikā.”. Arī viesi savās atsauksmēs bija dāsni: “Kaut kas tāds nav redzēts pat pie mums, pierīgā – cik labi sader latviskais un citu tautu, tik organiski”; “Cik skaisti skanēja visu tautu dziesmas, īpaši patika emocionālie krievu dziedātāji!”, “Man acīs stāv galma dejas un tērpi. Nemaz nezināju, ka Latgalē ir tāds klubs!”. Katram uzrunātajam bija savas emocijas, bet viennozīmīgi – tikai pozitīvas, laikam tāpēc, ka svētkos nevajadzētu meklēt neko citu!

Gribējās apturēt laiku un pateikt “Mirkli, apstājies”, jo mirklis dienas garumā patiešām bija skaists. Turklāt ikvienam bija iespēja arī tiešā nozīmē uz mirkli apstāties, jo sanāca kopā ģimenes, draugi, kaimiņi. Apstāties svētkos laiku atrada par pagasti un brāļi lietuvieši. Jubilejas svinības liecināja ne tikai par maltēniešu varēšanu, bet arī mudina aizdomāties, ka varbūt tieši šim datumam jākļūst par Maltas pagasta svētkiem – ar vērienīgu “Borovas tierga” un muižnieku cēluma notīm?!

“Malta, Malta, lobim ļaudim calta” – šie vārdi varētu kļūt par Maltas moto?! Bet svētku vakarā ar Maltu sevi saistošā dziedātāja Jura Ostrovska divreiz atkārtotajā dziesmā “2Maltys” noteikti iederas apzīmējumi – aktīviem, radošiem, uzņēmīgiem un dzīvespriecīgiem ļaudīm celta! Lai piepildās gan laba vēlējumi, bet jo īpaši tie, kuros tika vēlēts Maltai jau tuvākajos 8 gados kļūt par pilsētu un vienmēr dzirdēt te bērnu čalas... Maltas bagātais vēstures mantojums, tagadnes iespējas un radošais potenciāls ir māls, kas ielikt mūsu rokās, maltēnieši! Tikai mums lemt, par to tas pārtaps tuvākajos... vismaz 80 gados!

Svētkos klātbija un tos izbaudīja – Skaidrīte Svikša.

***

Svētku gaisotni radīja: Maltas deju kolektīvs “Rutuļi”, kapela “Malta”, ansamblis “Kalinuška”, senioru ansamblis “Varaveiksna”; Daugavpils lietuviešu biedrības kapela “Rasa”; Rēzeknes nacionālo biedrību KN poļu koris “Jutrzenka” un krievu ansamblis “Harmonija”, Daugavpils krievu biedrības kora “Maļinovij zvon” vīru grupa, Isnaudas deju kopa “Pērle”; Jonovas kapela “Lankesa” no Lietuvas, Malnavas lauku kapela “Malnavas muzikanti”, akordeona spēles vecmeistars Pēteris Belinskis no Nautrēnu pagasta; ebreju mūzikas grupa “L’chaim” no Rēzeknes; grupa “Dvinskas muzikanti”; elektroniskā akordeona virtuozs Moriss Balaskā; spāņu flamenko ģitāras  grupa “GIPSYMANI”, grupa “Lifts”. Par atbalstu svētku tapšanā īpaša pateicība vietējiem uzņēmējiem: Dainim Molodcovam (SIA “Inteco Wood”) un Gunāram Smeilim; kā arī SIA "AKRON" (Andrejam Cvetkovam), būvfirmai SIA “Maltas celtnieks" (Jevgēnijam Križanovskim) un citiem, kuri katrs ar savu mazo ieguldījumu svētkus padarīja  neaizmirstamus.

FOTOGALERIJA

 

Jaunākās no Aktualitātes